Tāpat Junkers atzīmēja, ka ES ekonomikā vērojama pozitīva dinamika un ES kopējā izaugsme sasniedz ap 2%, un tā ir lielāka par Amerikas Savienoto Valstu tautsaimniecības pieaugumu, tāpat 9 gadu laikā šobrīd ir zemākie bezdarba rādītāji, kā arī esot pamats lepoties ar ES investīciju plānu. 

Aizdevumi ir izsniegti vairāk nekā 220 miljardu eiro apmērā, tomēr bankām ir resursi aizdevumiem uzņēmumiem, kas var radīt jaunas darba vietas.

“Desmit gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Eiropa beidzot piedzīvo atkopšanos. Un līdz ar to aug arī mūsu pašapziņa. Visu 27 valstu līderi, Eiropas Komija un parlaments atgriež Eiropu mūsu savienībā, un visi kopā mēs atgriežam vienotību mūsu savienībā,” stāsta EK vadītājs.

Lai gan ES iedzīvotāju nostāja par šo savienību ir nevienmērīga, 27 ES valstu vadītāji atkal apstiprinājuši apņēmību darboties ES vārdā.

„Šis brīdis ir jāizmanto, jo tāda vienmēr nebūs. Tagad ir laiks būvēt Eiropu, citādi, kā teicis rakstnieka Marks Tvens, pēc daudziem gadiem būsim sarūgtināti par to, ko neizdarījām. Mēs esam sākuši labot mūsu kopējās Eiropas mājas jumtu. Bet šis darbs ir jāpabeidz, kamēr saule vēl spīd,” optimistiski pauž Junkers.

Neskaitot to, ka vēl nesen Eiropā valdīja ekonomiskā un migrācijas krīze un Lielbritānija paziņoja par izstāšanos, Junkers lielāku uzmanību veltīja jau dažādu sasniegumu uzskaitīšanai un nākotnes plāniem.

Runājot par nākotnes plāniem, EK vadītājs norādīja, ka tie skars starptautisko tirdzniecību, cīņu klimata pārmaiņām un migrāciju, esot nepieciešams izveidot jaunu kiberdrošības aģentūru, kas stiprinātu Eiropas aizsardzību pret šādiem uzbrukumiem, kā arī līdz 2025. gadam būtu nepieciešams izveidot padziļinātu sadarbību aizsardzības jomā. Tā ir vajadzīga un arī NATO to sagaida no Eiropas.

EK ir iesniegusi 80% priekšlikumu, kas solīti pilnvaru sākumā. Līdz nākamā gada maijam plānots iesniegt pārējos 20% no likumprojektiem.