Jau pēc mēneša Vācijā norisināsies parlamenta vēlēšanas un šobrīd notiek spraiga pirmsvēlēšanu cīņa starp kancleri Angeli Merkeli, kas kandidē uz ceturto termiņu šajā amatā, un sociāldemokrātu kanclera kandidātu Martinu Šulcu, kurš nepadodas un agresīvi meklē iespējas, kā uzlabot savas pozīcijas.
Kā liecina aptaujas, jau vairākas tiek prognozēta pārliecinoša Merkeles konservatīvo uzvara – ar aptuveni 40%, un ar aptuveni 15 procentpunktu pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem sociāldemokrātiem.
Lai gan Šulcs izmanto kritizēšanas taktiku, pagaidām šī stratēģija nav atmaksājusies, un sociāldemokrātiem starpību ar konservatīviem neizdodas samazināt.
Lai gan februārī, pēc tam, kad sociāldemokrāti bijušo Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martinu Šulcu bija izvirzījuši par savu kandidātu kanclera amatam, sociāldemokrātu popularitāte strauji pieauga, pat brīžiem apsteidzot konservatīvos, tomēr pēc dažiem mēnešiem bez kāda acīmredzama konkrēta iemesla viss atgriezās iepriekšējā stadijā, un Merkeles konservatīvie atkal sāka audzēt pārsvaru.
Lai gan pirms gada, pusotra Merkeles pozīcijas apdraudēja gandrīz miljons patvēruma meklētāju un bēgļu, kas ieplūda Vācijā, kā iespējamo Merkeles uzvaras iemeslu intervijā “Bloomberg” domnīcas Vācijas Maršala fonds direktora vietniece Sudha Dāvida-Vilpa min arī Donalda Trampa kļūšanu par ASV prezidentu.
„Es domāju, ka prezidenta Trampa ievēlēšana Angelai Merkelei savā ziņā bija kā pretinde, kas viņai ļāva atkal uzaudzēt popularitāti Vācijas vēlētāju vidū. Jo viņa šķiet miera osta vētrā, ka izcēlusies Eiropā un otrpus Atlantijas okeānam,” pieņem Dāvida-Vilpa.
Merkele savā pirmsvēlēšanu kampaņā liek uzsvaru uz Vācijas labo ekonomikas stāvokli un stabilitāti, arī starptautiskajā arēnā, bet sociāldemokrātu līdera Martina Šulca kampaņas galvenā tēma bijusi sociālais taisnīgums.
„24.septembrī mēs izvēlēsimies, vai mēs šajā valstī visiem bērniem, vīriešiem un sievietēm nodrošināsim vienādas iespējas uz vienlīdzīgu taisnīgumu. Tas ir sociāldemokrātu mērķis,” uzsver Šulcs.
Bez divām vadošajām partijām parlamenta vēlēšanās, protams, piedalās arī citi politiskie spēki. Un šoreiz tajās startē rekordliels partiju skaits – ir pieteikti 42 kandidātu saraksti. Bez konservatīvajiem un sociāldemokrātiem ir vēl četras partijas, kam prognozē iekļūšanu Bundestāgā, un kuras visas četras balansē ap 10%. Tie ir „zaļie”, liberālā Brīvo demokrātu partija, galēji kreisā partija “Die Linke” un pretimigrācijas partija „Alternatīva Vācijai”.
Pēdējā laika notikumi pasaulē apstiprina to, ka nekas nav paredzams un zināms, varbūt saistībā ar šīm vēlēšanām gaidāms kāds pārsteigums, to varēs uzzināt 24.septembrī, kad Bundestāga notiks parlamenta vēlēšanas.
Rādīt reklāmu
