Objektīvi vērtējot, Latvijas galvenās intereses ir piedāvāt Rīgu kā vietu, kur neitrālos apstākļos ir iespējams meklēt atbildes uz sarežģītām un grūti risināmām domstarpībām, neiejaucoties un netraucējot Krievijas un ASV dialogam, raksta NRA.lv

Tieši to uzsvēra viena no ietekmīgākajām ASV delegācijas dalībniecēm, Blue Star Strategies līdzdibinātāja, Atlantijas padomes direktoru padomes locekle Sallija A. Peintere, kura intervijā Neatkarīgajai teica: «Gribu pateikties Latvijai par šāda mēroga foruma sarīkošanu, sapulcējot augsta līmeņa ekspertus no Krievijas, ASV un Eiropas un nosēdinot tos pie viena galda. Es uzskatu, un arī pārējie runātāji pauda pārliecību, ka šobrīd Rietumu un Austrumu, ASV un Krievijas attiecības ir to zemākajā punktā. Taču jāņem vērā, ka katrs kā individuāla persona uz notiekošo raugās atšķirīgi, un arī šeit tas izskanēja. Priecē, ka tomēr visi ir par dialogu, un arī piedāvātie risinājumi to apliecināja. Jo pasaule šobrīd saskaras ar vienām un tām pašām problēmām, un mums ir svarīgi jautājumi, kuriem jāmeklē risinājums kopīgi: terorisms, kodolieroču apdraudējums, narkotiku stratēģija. Par to visu ir jārunā. Te dzirdētais ir spēcīgs pierādījums cilvēku vēlmei sadarboties, meklēt ceļu, kā risināt šos globālos izaicinājumus, nevis tikai meklēt vainīgos. Jā, te izskanēja gan optimistiski, gan pesimistiski viedokļi. Taču svarīgi, ka arī tajos, kur izskanēja negatīvas notis, netika pazaudēts mērķis, kāpēc te visi esam sanākuši - ko darīt, lai neiestrēgtu nulles punkta, kā virzīties uz priekšu. Uzskatu, ka uzstādījums - kurš ir vainīgais un ko darīt? - nebija tas pareizākais, jo neba tāpēc bijām te kopā sanākuši, lai noskaidrotu, kurš ir labais un kurš - sliktais. Tādā veidā nekad neko nevar atrisināt un rast savstarpēju izpratni. Svarīgi ir stiprināt uzticību, nevis novilkt līniju starp mēs un pārējie. Uz viena stūrakmens neko nevar balstīt, vajadzīga transatlantiskā sadarbība, proti, starp Krieviju un ASV. Es ceru, ka abiem šiem lielajiem pasaules mēroga spēlētājiem izdosies atrast ceļu vienam pie otra, bet tas atkarīgs no viņu pašu vēlmes to darīt, turklāt tas jādara visproduktīvākajā veidā, skarot arī ļoti jutīgos jautājumus, piemēram, situāciju Sīrijā. Tāpat jārunā par nākotnes investīcijām, jo skaidrs, ka sankcijas attiecībā uz Krieviju tiks saglabātas.»

Diemžēl, kā liecina ap šā gada Baltijas forumu notiekošais, ASV prezidenta pretinieki veic metodisku darbu, lai Latvijas ārpolitisko sistēmu piedabūtu iesaistīties ASV iekšpolitiskajās cīņās, palīdzot bloķēt ASV esošā prezidenta Donalda Trampa ārpolitiskās aktivitātes. 

Faktiski situācija ir unikāla. Latvijas ārpolitikas līderi iesaistās kampaņā, kurā tiek aicināts neuzskatīt ASV likumīgi ievēlēto prezidentu par amerikāņu interešu paudēju. Turklāt izskatās, ka Latvijas ārpolitikas līderi ir noticējuši, ka Tramps ir īslaicīga parādība, ka tūdaļ būs impīčments un Obamas līnija tiks restaurēta. Tāpēc Latvijas Ārlietu ministrijai ir slepus jātorpedē Trampa ārpolitiskās aktivitātes, īpaši tās, kas attiecas uz ekspertu viedokļu apmaiņu ar Krieviju.

Neatkarīgi no Latvijas ārpolitikas veidotāju personiskās attieksmes pret Trampu un Trampa ārpolitiku Latvijas interesēs nav iejaukties ASV iekšpolitiskajā karā. 

Mēs nezinām, kā noslēgsies demokrātu organizētais iekšējais karš pret esošo ASV prezidentu. Taču, kā sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra viens no slavenākajiem amerikāņiem, kas apmeklēja šā gada Baltijas forumu: «Tie, kas pašlaik rok bedri Tampam un pūlas viņu atstādināt, vēl neaptver, ka pēc viņa par prezidentu kļūs viceprezidents Maikls Penss, un viņi cīņas kaismē nespēj iztēloties, kādus pārsteigumus, kļūdams par likumīgu ASV prezidentu, Trampa pretiniekiem var sagādāt Maikls Penss. Var gadīties, ka, no Trampa bēgot, viņi iekļūs vēl lielākās lamatās.».