Tajā izklāstīts veids, kā Lielbritānijai būs jānokārto finansiālās saistības ar Eiropas Savienību. “Vienošanās ir jānosaka, tieši kā šīs saistības tiks aprēķinātas .. saistībām jābūt definētām eiro izteiksmē,” minēts dokumentā.

Konkrēta summa, kādu Lielbritānijai būs jāmaksā par izstāšanos, nav zināma, taču amatpersonas pieļauj, ka šī summa var būt ap 60 miljardiem eiro. Pati Lielbritānija gan ir minējusi skaitli, kas tuvāks 20 miljardiem eiro.

Jau vēstīts, ka Lielbritānija marta beigās iesniedza Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no Eiropas Savienības.

Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Eiropas Parlaments bija pirmā ES institūcija, kas nāca klajā ar oficiālu nostāju “Brexit” sarunās un tās balsojums kalpos kā pirmais punkts grūtām un sarežģītām sarunām, lai definētu nosacījumus Lielbritānijas aiziešanai.

ES uzstāj, ka jaunu tirdzniecības līgumu starp abām pusēm būs iespējams parakstīt vienīgi pēc tam, kad Lielbritānija 2019.gadā būs no bloka izstājusies, tomēr nav izslēgta iespēja uzsākt sarunas par nākotnes attiecību “ietvaru” jau agrāk. Savukārt kā prioritāte sarunās tiek minēta Lielbritānijā dzīvojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu un kontinentā mītošo britu tiesiskā statusa atrisināšana, aicinot saglabāt visas viņu tiesības, kas iegūtas pirms Lielbritānijas izstāšanās no bloka.

Tiek uzskatīts, ka smags jautājums būs Lielbritānijas aizjūras teritorijas – Gibraltāra – statuss. Kā zināms, Spānijas valdība vēlas atgūt suverenitāti pār šo teritoriju. Savukārt britu valdības vadītāja Terēza Meja norāda, ka arī turpmāk aizstāvēs šīs aizjūras teritorijas intereses.