Britu laikraksts The Independent atgādina, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā D. Tramps nobiedēja tās Austrumeiropas valstis, kas bažījas par iespējamo Krievijas agresiju. No viņa izteikumiem varēja saprast, ka prezidenta amata kandidāts NATO 5. panta (savstarpējas palīdzības uzbrukuma gadījumā) aktivizēšanu saista ar to, vai dalībvalstis ir pildījušas citu vienošanās punktu - proti, atvēlējušas savai aizsardzībai finansējumu, kas nav mazāks par 2% no iekšzemes kopprodukta. Pašlaik no 28 alianses dalībvalstīm šo kritēriju izpildījušas vien piecas - ASV, Grieķija, Apvienotā Karaliste, Igaunija un Polija.

Citās runās D. Tramps paspēja NATO nodēvēt par «novecojušu» un «nemodernu», norādot, ka alianses struktūra neļauj pietiekami adekvāti reaģēt uz galvenajām mūsdienu problēmām, proti, radikālo islāmistu radītajiem terora draudiem. Savukārt savā inaugurācijas runā viņš sacīja, ka ASV gadiem ilgi ir sargājušas citu valstu robežas, maz rūpējoties par savējām, bet nu šādai kārtībai pielikts punkts, jo «pirmajā vietā būs Amerika».

Tomēr pēc stāšanās amatā D. Trampa retorika būtiski mīkstināta, un Apvienotās Karalistes premjere Terēza Meja, kas janvāra nogalē kļuva par pirmo ārvalstu līderi, kurš apciemojis jauno prezidentu, paziņoja, ka D. Tramps «par visiem 100 procentiem atbalsta NATO». Tieši to ASV prezidents uzsvēra arī naktī uz otrdienu, kad Tampā apmeklēja Centrālās pavēlniecības štābu, kurā cita starpā tiek plānotas arī amerikāņu bruņoto spēku īpašās operācijas. «Mēs stingri atbalstām NATO, taču lūdzam, lai visas dalībvalstis pilnībā pildītu savas finansiālās saistības attiecībā uz NATO finansēšanu, kas pašlaik netiek darīts,» prezidenta sacīto citē CNN. Šonedēļ kļuva arī zināms, ka D. Tramps telefonsarunā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu piekritis ierasties uz nākamo alianses samitu, kas plānots maijā - precīzs šīs tikšanās datums vēl nav zināms.

Ir skaidrs, ka ASV prezidents vēlas, lai Eiropas partneri (un arī Kanāda, kurai gan nekādas briesmas no Krievijas nedraud) savas saistības sāktu pildīt pēc iespējas ātrāk. It sevišķi tas attiecas uz kontinenta lielākajām valstīm, kuru ieguldījums kopējā katlā varētu būt lielāks, - uz Spāniju, Itāliju un Vāciju, jo tās ievērojami atpaliek no pasludinātajiem 2%, kā arī uz tādām turīgām zemēm kā Beļģija, Nīderlande un Luksemburga.

Ironiskā kārtā viena no retajām valstīm, kas pilnībā izpildījusi NATO kritērijus, ir parādu jūgā grimstošā Grieķija. Liekas, ka pēdējie D. Trampa izteikumi, kas vairs nav izteikti ultimatīvā tonī, ir raduši izpratni arī Austrumeiropas valstīs. Piemēram, Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis intervijā Bloomberg sacījis, ka D. Trampam esot pilnīga taisnība - Eiropai savā aizsardzībā jāinvestē vairāk. Un viņa sākotnēji skarbais tonis licis mūsu kontinenta valstīm šo vēstījumu sadzirdēt un pieņemt zināšanai.

R. Karoblis solījis, ka Lietuva jau nākamgad plāno atvēlēt aizsardzībai 2% no IKP, bet līdz 2020. gadam šo finansējumu kāpināt līdz 2,5%.

Interneta ziņu vietne Politico.com norāda, ka arī bažas par D. Trampa iespējamo Maskavu atbalstošo kursu, šķiet, bijušas pārspīlētas. Viņa ieceltā ASV vēstniece ANO Nikija Heilija jau bargi kritizējusi Krievijas agresiju pret Ukrainu, anektējot Krimu un veicinot karadarbību Austrumukrainā, savukārt padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Flinns (tas pats, kuru apsūdzēja par regulāru parādīšanos Krievijas propagandas televīzijas kanāla RT raidījumos) esot rekomendējis D. Trampam atbalstīt Melnkalnes uzņemšanu NATO. Pašlaik Melnkalnes pievienošanos atbalstījušas jau 23 bloka dalībvalstis, un savu viedokli nav paudušas ASV, Kanāda, Vācija, Spānija un Nīderlande. Nav šaubu, ka Kremlim, ko līdz ar Serbiju apsūdz pat par valsts apvērsuma rīkošanas mēģinājumu Melnkalnē, šīs valsts pievienošanās NATO būs kā dadzis acī, bet interesanti, ko par to sacīs tie, kuri turpina apgalvot, ka D. Tramps ir «Putina marionete».