Eiropas Savienības pirmās oficiālās valodas bija holandiešu, franču, vācu un itāļu. Vairojoties zvaigznītēm Eiropas karogā, paplašinājās arī oficiālo valodu saraksts, un, līdz ar Apvienotās Karalistes iestāšanos 1973. gadā, arī angļu valoda kļuva par ES oficiālo valodu. Līdz ar Brexit aktuāls kļuvis jautājums, kādā mēlē turpmāk runāt.
Ticamība, ka angļu valoda Eiropas Savienības (ES) institūcijās vairs neskanēs, ir ļoti niecīga, jo tajā sarunājas vairākums ierēdņu, parlamentāriešu un žurnālistu. Tā ir galvenā darba valoda. Tomēr, ja briti aizies, Eiropas politiķiem nāksies domāt, kā angļu valodu legalizēt lietošanai oficiālās sanāksmēs un dokumentos. Tas tiesa, ka Apvienotā Karaliste nav vienīgā valsts, kuras oficiālā valoda ir angļu valoda, - vēl ir arī Malta un Īrija. Taču ikviena dalībvalsts var deklarēt tikai vienu ES valodu. Attiecīgi šīs abas valstis ir deklarējušas savas otrās valodas - maltiešu un īru. Bez britiem angļu valodai ES gaiteņos vairs nebūs savas valsts.
Kādēļ jūs esat šeit?
Dusmīgs vai uz visu angliski runājošo pasauli šķiet Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Viņš vienmēr labprātāk runājis franciski un vāciski, tomēr oficiālajās uzrunās tika iekļauta arī angļu valoda. Otrdien parlamentā tā nenotika. Precīzāk - Junkers pārtrauca runu, lai angļu valodā pateiktu nejauku repliku eiroskeptiskajam britu politiķim Naidželam Farāžam: «Šī ir pēdējā reize, kad jūs te aplaudējat... Zināmā mērā esmu patiesi pārsteigts, ka jūs vēl te atrodaties. Jūs cīnījāties par iziešanu! Britu tauta nobalsoja par labu iziešanai. Kādēļ jūs esat šeit?»
Taču ne tikai aizvainotā Junkera izteikumi aktualizē jautājumu par angļu valodas lomu savienībā pēc britu referenduma. «Ja mums nav Apvienotās Karalistes, mums nav angļu valodas,» tā paziņojusi Eiropas Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Danuta Hibnere. Šī komiteja ir atbildīga par Eiropas integrācijas procesa institucionālajiem aspektiem, ES paplašināšanās sarunu izraisītajām pārmaiņām iestāžu sistēmā un ES iestāžu attiecībām. Tātad arī valodām, kādās šīs attiecības tiek organizētas. D. Hibnere skaidro, ka saskaņā ar regulu, lai angļu valodu saglabātu par oficiālo Eiropas Savienības valodu, palikušajām dalībvalstīm par to būtu jāpieņem vienbalsīgs lēmums.
Standarta komplekts
Latvijas eiroparlamentāriete Inese Vaidere te atgādina, ka vairākums deputātu runā tieši angļu valodā un iedomāties, ka visi pēkšņi iemācīsies franču vai vācu valodu, ir naivi. Turklāt angļu valoda ir un paliks viena no Eiropā lietotajām oficiālajām valodām.
Cita lieta, ka pēc britu iziešanas Eiropas institūcijās varētu pieaugt daudzvalodības nozīme. Tā prognozē Ventspils augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Guntars Dreijers. Ļoti daudzi studenti vēlāk nokļūst ES institūcijās, un standarta sākuma komplekts, kas viņu karjerai tiek ieteikts, ir angļu, franču un vācu valoda. Nevajadzētu ignorēt arī spāņu valodu. «Ja gribi saglabāt savas pozīcijas tulku un tulkotāju tirgū, jāzina vairākas valodas,» spriež dekāns. Viņaprāt, angļu valodas nozīme Eiropā kopumā nemazināsies, jo tā ir arī citu starptautisko organizāciju un zinātnes darba valoda.
Krievu valodai nespīd
Līdz ar jautājumu par angļu valodas statusu ES bez britiem, par savas valodas lomu Eiropā sākuši runāt krievi. Tā gan nevienā ES valstī nav oficiālā valoda, taču pašu krievu Eiropā ir vesels lērums un arī viņu valoda gana ietekmīga. Tik ietekmīga, ka pēdējā NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē visas oficiālās publiskās uzstāšanās tika tulkotas un translētas arī krieviski. Un, ja jau angļu valoda ES paliek darba valoda bez savas dalībvalsts, tad kāpēc lai Krievija nevēlētos līdzīgu statusu krievu valodai. G. Dreijers tomēr uzskata, ka tas nebūs iespējams. Pat, ja šāds ierosinājums tiktu iesniegts, Eiropa nekad nepiekristu. «Krievu valodas loma ir liela, bet ne izšķiroša.»
Bez krievu valodas ES iztika līdz šim un iztiks arī turpmāk. Savukārt bez angļu mēles - nekā. Tulks un tulkotājs Valts Ernštreits secina: «Daži tagad aizrāvušies, domādami, no kurienes vēl bez futbola angļus izmest laukā. Nespēju iedomāties, kā tehniski Briselē varētu iztikt bez angļu valodas. Vai tad viņi visi nepārtraukti ar tulkiem vazāsies apkārt? Un nav jau nemaz tik daudz to tulku, kas varētu tulkot, piemēram, no franču uz latviešu valodu.» Katrā ziņā tulkošanas izmaksas Eiropas institūcijās bez angļu valodas dramatiski pieaugtu.
Rādīt reklāmu
