Tiek norādīts, ka ES ir vienprātis, ka sankcijas pret Krieviju ir jāturpina, pat neskatoties uz to, ka ir dažas valstis, kas vēlas sankciju procesu izbeigšanu, lai atjaunotu tirdzniecības saites ar Maskavu.

ES Augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jomā Federika Mogerīni vācu laikrakstam “Die Welt” atklāja, ka sankciju pastiprināšana gaida enerģijas, finanšu un aizsardzības jomu.

“ES valstij bija jāatceļ sankcijas tad, ja pilnībā tiek īstenots Minskas līgums. Līdz šim tas nav noticis,” intervijā sacīja Mogerīni.

Viņa atklāja, ka vienmēr valdījuši atšķirīgi viedokļi par dažiem sankciju politikas elementiem, bet neskatoties uz to, esot svarīgi, lai Eiropa saglabātu vienotību un izlemtu šo jautājumu kopā.

Kā zināms, plašas ekonomiskās sankcijas Krievijas banku, naftas un aizsardzības sektoriem tika noteiktas pēc tam, kad 2014.gada jūlijā virs Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolē esošās Austrumukrainas daļas tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.

Pagarinājums paredz sankcijas līdz 2016. gada 31. jūlijam. ES vairākkārt ir norādījusi, ka atvieglos sankcijas pret Krieviju, kad tā īstenos Minskas līgumu, bet progress ir apstājies jau vairākus mēnešus. Maskava un Kijeva vaino vienu otru par nespēju turēties pie darījuma, kas ietver pašvaldību vēlēšanas austrumu Ukrainā, Kijevas kontroles atjaunošanu pār visu robežu ar Krieviju, un smago ieroču atsaukšanu no konflikta zonas.

Itālija, Grieķija, Kipra, Ungārija un Bulgārija ir starp ES valstis, kas ir skeptiskas jautājumā par sankciju pagarināšanu, tādējādi nostājoties pret tam, kas ir “par” – Lielbritāniju, Zviedriju, Poliju un Baltijas valstīm.

“Es nesaprotu, kā mēs nevarētu paplašināt sankcijas,” sacīja viena ES amatpersona. Tikmēr kāds ierēdnis pavēstijis, ka visticamākais scenārijs būs sešu mēnešu pagarinājums, piebilstot, ka G7 līderi apspriedīs šo jautājumu savā nākamajā samitā Japānā.