Starpvaldību konferencē Briselē tika atklāta sarunu 35. sadaļa par Belgradas attiecību normalizēšanu ar Kosovu un 32. sadaļa par finanšu kontroli. Serbija neatzīst savas bijušās provinces Kosovas suverenitāti, un tās 2008. gadā pasludināto neatkarību no Serbijas atzinusi tikai daļa no ANO dalībvalstīm. Pēc tam, kad 2012. gadā Serbijai piešķīra Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, Eiropas Savienības Padome ieteica Kosovai izpildīt virkni priekšnoteikumu, pirms uzsākt diskusijas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu.

Serbijas iestāšanās sarunu sākšanās ir daļēji saistīta ar Eiropas migrācijas krīzi, jo Serbija ir svarīgs posms Balkānu migrācijas maršrutā, kuru šogad šķērsojis ievērojams migrantu skaits. Lielākoties migrantu mērķis ir doties tālāk - uz Eiropas ziemeļiem un rietumiem.

Serbijas premjerministrs Aleksandrs Vučičs pirmo sarunas nodaļu atklāšanas priekšvakarā sacīja, ka Serbija ir pilnīgi gatava šīm pārrunām un izteica vēlmi pabeigt sarunas līdz 2019. gada beigām.

Jaunākās ES dalībvalsts Horvātijas sarunas ar ES ilga aptuveni sešus gadus, savukārt Melnkalne sarunas uzsāka 2012. gadā, un līdz šim ir atvērtas aptuveni 20 sarunu nodaļas.