Ekonomikas finanšu, nodokļu un muitas lietu komisārs Pjērs Moskovisī norādīja, ka kompromiss kā risināt hipotēku problēmas ir iespējams, taču lēmumi ir jāpieņem ātri, ja Grieķija vēlas saņemt līdzekļus no 86 miljardu eiro lielā aizdevuma. Tāpat viņš uzsvēra, ka šomēnes jāpabeidz darbs pie pensiju reformām.

Likumprojekts par izdevumu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu jau ir apstiprināts parlamentā, ko Moskovisī vērtē atzinīgi, norādot, neskatoties uz veiksmīgi iesākto darbu, vēl priekšā ir daudz paveicamu reformu.

Grieķija ir apņēmusies īstenot virkni reformu, tostarp nodokļu paaugstināšanu, izdevumu samazināšanu, pensiju reformas, apmaiņā pret starptautisko kreditoru finansiālās palīdzības, bez kuras nespētu izpildīt parādsaistības un, iespējams, beigu beigās riskētu ar eirozonas atstāšanu.

Neskatoties uz valsts apņēmību īstenot paredzamās reformas, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs sagaida Eiropas palīdzību ar bēgļiem saistītā jautājumā:”Mēs esam valsts, kas ir pieņēmusi atbildību, kas ir pāri mūsu līdzekļiem”.

Vairāk nekā 600,000 patvērumu meklētāju ir sasnieguši Grieķiju šogad, simtiem ir miruši, savukārt lielākā daļa nemaz nevēlas palikt Grieķijā un lūkojas uz turīgākām Eiropas valstīm.

Ciprs norāda, ka finanšu krīze bija radījusi humanitāro krīzi iekšzemē un viņa valdībā, piebilstot, ka Atēnas sagaida, ka Eiropas kreditori demonstrēs to pašu solidaritāti viņiem, kā viņi parāda saistībā ar bēgļiem.

Viņš cer, ka kreditori atvieglos prasības saistībā ar hipotekāro kredītu, lai lielāka daļa cilvēku netiktu izlikti no savām mājām. Daļa no ekonomikas glābšanas nosacījumiem paredz beigt patēriņa nodokļu atvieglojumus Egejas jūras salām un ļaut īpašumu atgūšanu.

“Kamēr salas iedzīvotāji atver savas durvis bēgļiem, daloties ar tiem ēdienā un sniedzot tiem jumtu virs galvas, tikmēr valdības pienākums ir palielināt patērētāju nodokli,” savu nožēlu pauda Ciprs, piebilstot, ka lai gan valsts dara visu iespējamo, lai dotu patvērumu bēgļiem, tā saskaras ar neracionālu spiedienu.

Uz to Moskovisī norādīja, ka ekonomikas glābšanas noteikumi ir jāīsteno un nekas nedrīkst novest pie relaksējošas reformas.

Komisārs uzsvēra, ka Eiropa turpinās atbalstīt Grieķiju saistībā ar bēgļu krīzi, taču tā nedrīkst izraisīt vispārēju relaksāciju vai mainīt noteikumus.

Jau vēstīts, ka atkārtoti ievēlētais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs augustā panāca vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par aizdevumu uz trīs gadiem 86 miljardu eiro apmērā, kuru saņems apmaiņā pret ekonomiskām reformām.

Grieķija apņēmusies panākt, ka tās primārais budžeta deficīts 2015. gadā būs 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt 2016. gadā būs budžeta pārpalikums, kas bez parādu apkalpošanas izmaksām – būs 0,5% no IKP, savukārt 2017.gadā tas būs 1,75% no IKP, bet 2018. gadā – 3,5% no IKP.