Lēmums pieņemts reaģējot uz politieslodzīto atbrīvošanu pirms nule kā notikušajām prezidenta vēlēšanām.

ES pievienojusies arī ASV, kas norādījusi, ka atvieglos sankcijas, mudinot Baltkrieviju uzlabot sniegumu cilvēktiesību un demokrātijas jomā. ASV Valsts departamenta preses sekretārs Džons Kērbijs norādīja, ka šīs solis Baltkrievijas ekonomikai pavērs iespēju paplašināt komerciālās saites. 

Vašingtonas lēmums atcelt Baltkrievijas organizācijām noteiktās sankcijas seko tikai dažas nedēļas pēc Vašingtonas paziņojuma, ka nesenās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nav pilnībā bijušas brīvas un godīgas.

Šāda rīcība ir nostiprinājusi priekšstatu ES amatpersonām, ka Lukašenko, tuvs Maskavas sabiedrotais, kas Rietumos pazīstams kā “Eiropas pēdējais diktators”, tomēr Baltkrieviju virza uz Eiropas pusi. Kā liecina amatpersonu novērojumi, Lukašenko vēlas ciešākas saites ar Rietumu valstīm. Viņš paziņojis, ka vēlas, lai mazinātos Krievijas ietekme, jo viņš pats nokļuvis zem Maskavas spiediena, atļaujot tai gaisa bāzes izveidi savā valstī. Baltkrievija norāda, ka šāda bāze nemazinās militārās un politiskās reģionā. 

Lemjot par labu sankciju atcelšanai, ES paziņojusi, ka vēlas uzlabot attiecības ar Baltkrieviju un jau no sestdienas, 31. oktobra, sankcijas apturēs uz četriem mēnešiem, tai skaitā atceļot ceļošanas aizliegumu 170 personām un aktīvu iesaldēšanu, kas attiecas uz trim Baltkrievijas vienībām.

Daži no Baltkrievijas uzņēmumiem būs tiesīgi saņemt finansējumu no Eiropas Investīciju bankas. Apturot ierobežojumus, kas bloķē Baltkrieviju no Eiropas kapitāla tirgiem, eksporta kredītu apdrošināšanas vai ES tehniskās palīdzības, nozīmēs, ka Krievija vairs nav vienīgais finansējuma avots Baltkrievijai.

Spēkā gan paliks ieroču embargo, tāpat kā sankcijas pret četriem prezidenta Lukašenko drošības dienesta locekļiem, kuri tiek turēti aizdomās par politisko oponentu pazušanu.

Sankciju atjaunošana varētu tikt pārskatīta februārī, ja ES saskatīts pasliktināšanos attiecībā uz cilvēktiesībām, likuma varu un preses brīvību.