Salīdzinot ar ASV, kur vairāk nekā 9% no kukurūzas, sojas un kokvilnas ir ĢMO un patērētāji, šķietami, ir diezgan iecietīgi pret to, ES šogad pieņemtie tiesību akti paredz, ka ES dalībvalstis drīkst ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu augu kultivēšanu savās teritorijās, pat ja to ir atļāvusi ES.

Eiropas valstīm ir iespēja līdz 3.oktobrim paziņot par ĢMO kultivēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu savā teritorijā pat tad, ja Eiropas nekaitīguma iestāde novērtējusi tos kā drošus.

ĢMO kultivēšanu savā teritorijā ir pilnīgi aizliegušas Austrija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ungārija un Vācija.

Atsevišķas valstis, tai skaitā Beļģija un Lielbritānija, ĢMO kultivēšanu aizliegušas atsevišķos reģionos.

ĢMO izmantošana lauksaimniecībā ir kļuvusi par strīdīgu jautājuma visā pasaulē – vairāki desmiti valstu aizliedz to importu vai izmantošanu. ĢMO kritiķi apgalvo, ka dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēnu palīdzību, ir bīstami cilvēku veselībai un videi, savukārt daudzi zinātnieki iebilst ierobežot to izmantošanu, uzstājot, ka ĢMO tiek izmantoti vairākus gadus un ir pilnīgi droši.

ES līdz šim par nekaitīgiem atzinuši vairāk nekā 70 ģenētiski modificētus produktus.