Saskaņā ar pētniecības organizāciju "Romir", procentuāli ir pieaudzis to krievu skaits, kas pievērsuši uzmanību dažu vai vairāku pārtikas produktu pazušanai. Ja pērn uzmanību tam bija pievērsušies 21% aptaujāto, tad tagad izmaiņas pamanījuši jau teju puse respondentu. Tikai 37 % atzīst, ka daži pazīstami zīmoli ir pazuduši, savukārt tikai 6 % atzīst, ka nevar veikalu plauktos atrast ierastos pārtikas produktus. To iedzīvotāju skaits, kuri nav pamanījuši nekādas izmaiņas, ir sarucis līdz 58% no pērn 79%.

Vairāki aptaujāto atzīst, ka līdz ar pārtikas embargo ieviešanu samazinājusies pārtikas kvalitāte, taču puse aptaujāto tam nepiekrīt.

Saskaņā ar socioloģisko aptauju, 71% respondentu atbalsta pārtikas embargo, kā atbilstošu reakciju uz Rietumu sankcijām pret Krieviju, savukārt 21% tam iebilst.

Daļa sabiedrības, lielākoties pārtikas embargo pretinieki, domā, ka pārtikas embargo veicina korupciju un kriminālas shēmas, tiek norādīts ka cenas aug un kvalitāte pasliktinās.

Lielai daļai gan neesot liela atšķirība, vai pirkt vietējo vai importa pārtiku, jo vērība tam netiek pievērsta. 

Jau vēstīts, ka 22. jūnijā stājās spēkā Eiropas Savienību (ES) līderu lēmums, kas paredz, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju būs spēkā līdz 2016.gada janvārim, kad paredzēts pilnībā īstenot Minskas pamieru. Atbildot uz sankciju pagarināšanu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šogad parakstījis dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.

Rietumvalstu produkcijas vietā Krievijas veikalu plauktos novērojams preču pieplūdums no Ķīnas, Brazīlijas, Baltkrievijas, Turcijas, Tunisijas, Moldovas u.c.