Izlūkošanas dienesti pauž bažas, ka tāda veida datubāzi varētu izmantot, lai identificētu, izsekotu un, iespējams, šantažētu ASV izlūkošanas darbu veicējus visā pasaulē.

Digitālā datu analīze var atklāt, kurš ir izlūkošanas virsnieks, kurš dodas uz kādu valsti, kad un kurš ir nokļuvis finansiālās grūtības un kuriem ir medicīniskas problēmas, norādīja kāda izlūkdienesta pārstāve.

Pēdējos mēnešos, hakeri, kas saistīti ar Ķīnas valdību, ir nozaguši datus par miljoniem amerikāņu, izmantojot ASV Personāla vadības biroja datus. Uzbrukumi atšķīrās no viņu ierastā modeļa, zogot izlūkdienesta un aizsardzības noslēpumus. Tā vietā, hakeri mērķēja uz informāciju, kas ļautu izveidot datubāzi par ASV diplomātiem, izlūkdienestu darbiniekiem, kā arī biznesmeņiem.

Arī Krievija ir saistīta ar vismaz diviem galvenajiem valsts datu aizsardzības pārkāpumiem šogad. Aprīlī Krievijas valdības nolīgtie hakeri ielauzās Baltā nama sistēmā un nozaga informāciju par prezidenta Baraka Obamas ikdienas grafiku un komunikācijām. Jūlijā Krievijas hakeri uz divām nedēļām bezsaistē atstāja Pentagona e-pasta sistēmu un tūkstošiem tīmekļu vietnēs dalījās ar lielu slepeno datu apjomu.

“Šantāža nevarētu būt vienīgais, vai pat primārais hakeru mērķis. Ir atšķirība starp piesaistītajiem līdzekļiem un informāciju,” norādīja ASV kiberdrošības eksperte. “Te neiet runa par šantāžu… Tas viss notiek, lai saprastu ASV izlūkošanas darbības, izsekotu tā attiecības un padarītu neiespējamu ASV slēpt patieso tās inteliģenci."