Viens no šāda saraksta izveidošanas mērķiem varētu būt Eiropas Savienības dalībvalstu sašķelšana.

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš ir viens no pieciem sarakstā iekļautajiem Latvijas politiķiem, norāda, ka Krievija savā melnajā sarakstā iekļāvusi ļoti daudz pārstāvju no Austrumeiropas un Centrāleiropas, bet proporcionāli maz no Francijas un Vācijas.

A. Pabriks uzskata, ka Krievijai tas ir aprēķināts politisks gājiens, kā parādīt savu spēku un izmantot šo sarakstu, lai censtos sašķelt Eiropas politiķus iekšienē. «Nevajag novērtēt par zemu viņu intelektu,» saka politiķis. Viņš gan arī pasmaida par Krievijas nevēlēšanos redzēt viņu savā teritorijā, ironizējot, ka tagad atvaļinājuma laikā nevarēs apmeklēt ne Krievijas okupēto Krimu, ne Sibīriju, kuras gulaga nometnēs miruši mūsu vecāki un vecvecāki. Viņš arī uzskata, ka iekļūšana Krievijas melnajā sarakstā zināmā mērā ir pagodinājums.

Otra sarakstā iekļautā deputāte – Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere – savukārt pauž neizpratni, ko Krievija vēlējusies panākt ar šādu sarakstu, jo tajā iekļautie cilvēki nav pat grasījušies doties uz Krieviju, jo tajā nav adekvāta politiskā spēka, ar kuru uzsākt sarunas. Vienīgie, ar kuriem varētu runāt, esot Krievijas demokrāti, taču tie varot ierasties Eiropā.

Arī I. Vaidere norādīja, ka ir ļoti interesanti, ka sarakstā iekļauti politiķi no Baltijas valstīm, Polijas, arī Zviedrijas, taču ne no Vācijas, kuras pārstāvji ne vienu reizi vien ir asi izteikušies attiecībā pret Krievijas realizēto politiku. Tas arī parādot Krievijas politisko liekulību un vēlmi šķelt Eiropas politiķus.

Eirodeputāte ir pārliecināta, ka kopš agresijas Krimā Krievijas politiķiem, kas atbalsta agresiju, ir jāaizliedz iebraukt Eiropā, kur viņiem ļoti patīk iepirkties un skolot bērnus.

Par savas kandidatūras iekļaušanu sarakstā politiķe nebrīnoties, jo viņa jau vairākus gadus iestājusies pret Kremļa politiku, un līdz ar to viņas politiskā līnija nav bijusi Kremlim tīkama. Viņa atbalstījusi gan dokumentālās filmas Padomju stāsts veidošanu, gan konferences, piemēram, par to, ka latviešu valodai jāpaliek vienīgai valsts valodai Latvijā.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa – arī viņa iekļauta sarakstā – domā, ka Krievija to radījusi kā atbildi Eiropas Savienības izveidotajam sarakstam.

Krievijai, veidojot sarakstu, bijuši citi principi – nesaskanīgi ar Rietumu demokrātiskajā pasaulē izplatītajiem. Proti, tajā iekļauti Latvijas politiķi, pamatā Eiroparlamentā strādājoši, kas ļoti aktīvi pauž nostāju un skaidro arī ES valstu kolēģiem to, kas patiesi notiek Krievijā.

Viņa uzskata, ka sarakstā iekļauta, jo pirms Saeimas vēlēšanām atklāti kritizējusi tos politiskos spēkus, kas pieņēmuši atbalstu un finansējumu no Krievijas. «Diezgan klaji un atklāti kritizēju tos politiskos spēkus, kuri pieņēma atbalstu no Krievijas, arī finansiālu. Brīdināju par to, ka vēlēšanu rezultātā varētu mainīties Latvijas ģeopolitiskā vieta un ka tie politiskie spēki, kas tiek atbalstīti no kaimiņvalsts, varētu arī mainīt Latvijas ģeopolitisko attieksmi. Cita izskaidrojuma man īsti nav,» portālam NRA.lv saka politiķe.

No Latvijas Krievijas melnajā sarakstā iekļauti arī eiroparlamentārieši Sandra Kalniete un Roberts Zīle, bet kopumā tajā iekļuvuši 89 ES politiķi.