Skotijas referenduma priekšvakarā par sevi atgādinājuši gan katalāņi un baski Spānijā, gan Ziemeļu līga un Veneto reģiona separātisti Itālijā, gan flāmi Beļģijā un korsikāņi Francijā, bet Vācijas valdībai nācies komentēt pagaidām vēl mazskaitlīgās, bet atbalstītāju skaitu palielinošās Bavārijas partijas pretenzijas uz neatkarību.

Briseles domnīcas Eiropas politikas centrs (European Policy Centre) vadītājs Fabians Culīgs sarunā ar radiostaciju Voice Of America uzsvēris, ka separātisma aktivizēšanās process sācies jau tajā brīdī, kad Lielbritānijas valdība piekrita šāda referenduma rīkošanai Skotijā. Un šo procesu nepalēninās pat tas, ja šovakar vēlu vakarā noskaidrosies, ka vairākums Skotijas referenduma dalībnieku tomēr atbalstījuši palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā. «Tie, kuri vēlas Apvienotās Karalistes saglabāšanu, jau bijuši spiesti apsolīt Skotijai daudz lielākas autonomijas tiesības un pilnvaras, ja tā tomēr paliks savienotās valsts sastāvā. Domāju, ka Eiropā būs ne mazums reģionu, kas paziņos, ka arī vēlas noslēgt šādus darījumus ar savām valdībām. Tādēļ daudzviet prasības pēc lielākas autonomijas vai pat neatkarības tikai pieaugs,» prognozējis F. Culīgs.

Daudzu Eiropas valstu politiķi ir pārliecināti, ka, atļaujot skotiem rīkot referendumu, Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons no pudeles izlaidis ļoti bīstamu džinu. Diplomātiskā etiķete gan liedz viņiem atklāti kritizēt citas, neatkarīgas (turklāt gana ietekmīgas) valsts valdības vadītāja lēmumu, taču, piemēram, Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margaljo intervijā Europa Press nosaucis šo referendumu par «pašu sliktāko precedentu» gan savai valstij, gan Eiropas Savienībai kopumā. Pēc viņa domām, balsojums Skotijā ievadīs «Eiropas balkanizācijas procesu, kas ir tieši pretējs apvienošanās procesam». Viens no pazīstamākajiem spāņu politiskajiem apskatniekiem Hosē Antonio Sarsalehoss atklāti paziņojis, ka D. Kamerons ar savu riskanto un nepārdomāto lēmumu radījis ļoti lielas briesmas. «Ja Kamerona lielās un nu jau vēsturiskās nemākulības dēļ Skotija patiešām atdalīsies, ES nāksies rīkoties, lai šādas situācijas nepieļautu citās valstīs. Rezultātā uz valdībām tiks izdarīts spiediens, lai tās uzsāktu sarunas ar jau esošajām šķeltnieku kustībām,» viņš skaidro. Jāatgādina, ka Spānijas valdība konsekventi ignorē Basku zemes un Katalonijas separātistu prasības un aicinājumus, bet Spānijas Konstitucionālā tiesa aizliegusi Katalonijas reģionālajām varasiestādēm 9. novembrī rīkot konsultatīvu referendumu vai tautas aptauju par Katalonijas valstisko statusu. Katalonijas reģionālās valdības vadītājs Arturs Mass jau paziņojis, ka pozitīvs Skotijas referenduma iznākums dos jaunu impulsu arī katalāņu cīņai par neatkarību. «Tas mums dos entuziasmu un cerību,» viņam piekritis Katalonijas Republikāņu kreisās partijas līderis Alfreds Bošs, piebilstot, ka Apvienotās Karalistes valdība rīkojusies demokrātiski, atļaujot skotiem paust savu gribu, – to pašu diemžēl nevarot sacīt par Spānijas valdību.

Katalonijā un Basku zemē atbalsts neatkarībai ir pietiekams, lai referenduma gadījumā tās piekritēji izcīnītu uzvaru, tādēļ Spānijas valdības bažas ir saprotamas. Taču satraukums valda arī citās Eiropas valstu galvaspilsētās. Piemēram, Francijā, kas ir viena no kontinenta visvairāk centralizētajām valstīm, par savām prasībām atgādinājuši ne tikai Korsikas nacionālisti, kuriem ir sena separātisma vēsture. Voice Of America vēsta, ka Skotijā notiekošais referendums radījis lielu optimismu Bretaņas Demokrātiskajā savienībā. Šīs partijas pārstāve Mona Brā skaidrojusi, ka tā nepieprasa pilnīgu Bretaņas neatkarību, taču vēlētos, lai reģionam būtu lielāka patstāvība un īpašu statusu saņemtu vietējais dialekts. Voice Of America gan uzsver, ka ar laiku prasības pēc lielākas autonomijas mēdz pārvērsties prasībās pēc neatkarības.

Itālijā saskaitāmas vismaz trīs spēcīgas separātistu kustības. Pavasarī, neilgi pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu, Veneto reģionā (tā centrs ir Venēcija) pat notika elektronisks balsojums par reģiona neatkarību. Veneto Neatkarības partijas līderis Lodoviko Picati šonedēļ paudis cerības, ka ar laiku šajā reģionā varētu notikt arī īsts referendums – gluži kā Skotijā. Savas pretenzijas uz neatkarību pieteikusi arī Dienviddirole, savukārt Ziemeļu līga jau vairāk nekā desmit gadu lolo plānu izveidot neatkarīgu valsti Padaniju, kurā būtu apvienoti Itālijas ziemeļu reģioni, kas ekonomiskā ziņā ir vislabāk attīstīti un, kā mēdz sacīt šā reģiona iedzīvotāji, «baro slinkos dienvidniekus». Ar tādu pašu argumentu neatkarīgu valsti prasa arī flāmi Beļģijā – viņi uzskata, ka ekonomiski attīstītajai Flandrijai nākas uzturēt Valoniju.

Separātisma tendences novērojamas pat Vācijā, kur plašas diskusijas izraisījusi Bavārijas partijas līdera Floriana Vēbera intervija laikrakstam Handelsblatt. «Pašlaik Bavārijas neatkarību atbalsta 23% federālās zemes iedzīvotāju. Jā, tas nav daudz, taču vēl pirms 20 gadiem arī Skotijā bija aptuveni tikpat liels neatkarības piekritēju skaits,» sacījis F. Vēbers, piebilstot, ka balsojums Skotijā devis ļoti vērtīgu impulsu neatkarības idejai un nedēļas laikā partijā iestājušies 15 000 jaunu biedru. F. Vēbers uzsvēris, ka Bavārija, kuras ekonomika ir salīdzināma ar tādu valstu kā Zviedrija vai Nīderlande ekonomiku, spēs izdzīvot patstāvīgi un kādreiz nākotnē arī šajā zemē notiks neatkarības referendums – jo vairāk tad, ja bavāriešus joprojām spiedīs uzturēt Vācijas depresīvo austrumu un ziemeļu federālo zemju iedzīvotājus. Intervija izraisījusi tik lielu ažiotāžu, ka F. Vēbera izteikumus nācies komentēt pat kancleres Angelas Merkeles preses sekretāram Štefanam Zaibertam. Viņš F. Vēbera ideju nosaucis par «absurdu», taču bavārieši daudznozīmīgi piebilst, ka 1995. gadā doma, ka Skotijā varētu notikt referendums par neatkarību, daudziem arī šķistu absurda.