Ar lielu pompu pērnā gada oktobrī Eiropas Komisijas prezidents Žozē
Manuels Barrozu un Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers parakstīja
principiālu vienošanos par brīvās tirdzniecības līguma (CETA)
noslēgšanu.
Līguma teksts ir konceptuāli saskaņots, taču iestrēdzis Eiropas Parlamentā, un šobrīd darījums ir apdraudēts. Pēc tirdzniecības apjoma Kanāda Eiropai nav tas nozīmīgākais partneris, vien 12. vietā, un nekāda lielā nelaime no CETA pajukšanas nebūtu, ja vien šā līguma teksts nebūtu ļoti tuvs Eiropas un ASV iecerētā transatlantiskā līguma (TTIP) saturam. Un te jau varētu grozīties desmitkārt lielākas summas. ES rēķinās ar papildu 119 miljardiem eiro gadā, ASV – ar 95 miljardiem. Taču attiecībā uz mazajām valstīm pastāv lielas bažas, ka tās neko neiegūs, atskaitot hlorā miecētas vistas par eiro kilogramā un citu draņķīgu pārtiku, kā arī pienākumu pakalpot korporāciju iegribām, ignorējot vietējās vides, darba un pārtikas prasības, raksta
NRA.lv.
Galvenās skeptiķu iebildes skar tieši pārtikas jautājumus – nebūs iespējams zaļais iepirkums un priekšrokas došana vietējai precei, kas ir īpaši aktuāli Krievijas sankciju kontekstā. Vēl lielāks murgs būtu transnacionālo korporāciju tiesības iesūdzēt tiesā valstis par neiegūto peļņu. Piemēram, ja valsts pasaka nē kādam slānekļa gāzes urbējam. Šie jautājumi arī Latvijai var izrādīties ļoti nozīmīgi, uzskata politiķis un ārsts Guntis Belēvičs. Izdevīgs šis līgums būšot vienīgi tāda mēroga uzņēmumiem, kādu Latvijā vispār nav.
Citur Eiropā pret TTIP notiek dažādi protesti gan vienkāršu ļaužu, gan augstu amatpersonu līmenī. Piketi, mītiņi, aktivitātes sociālajos medijos. Itālija tikko pilnīgi oficiāli aicinājusi Eiropas Komisiju publiskot slepeno sarunu saturu. Jaunais un krietni skeptiskākais Eiropas Parlaments šantažē ASV līgumu, kavējoties ratificēt ar Kanādu iecerēto. CBCnews ziņo, ka tā parakstīšana plānota 25. septembrī Otavā, bet pastāv iespējas, ka skeptiskie deputāti savāks trūkstošās 35 balsis parlamentā un pasākumu izgāzīs. Daži no viņiem CETA sauc par apvainojumu demokrātijai.
Tikmēr pie mums Latvijā attiecībā uz Kanādas līgumu valda pilnīgs klusums. Savukārt par ASV līgumu – bijuši vien atsevišķi oficiāli paziņojumi, kas pēc būtības pat neanalizē līguma saturu. Piemēram, augusta sākumā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs tikās ar ASV kongresmeni Devinu Nunesu, un pēc tam tika vēstīts sekojošais: «Amatpersonas bija vienisprātis, ka maksimāli ātri jānoslēdz transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības sarunas, lai paplašinātu transatlantisko ekonomisko sakaru nozīmi un radītu vienotu ES un ASV ekonomiski ģeopolitisko bloku.» Galvenais visu ātri nodarīt.
Darbs pie TTIP šobrīd gan ir apstājies. Kā skaidro Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents un padomnieks EK Tirdzniecības ģenerāldirektorātā Henriks Danusēvičs – tas tāpēc, ka pēc Eiroparlamenta vēlēšanām arī Eiropas Komisijā notiek personāliju maiņas un par līguma sacerēšanu atbildīgā komisija šobrīd palikusi bez vadības.
Rādīt reklāmu
