Neraugoties uz Lieldienu laikā izsludināto pamieru, situācija
Austrumukrainā joprojām ir saspīlēta, bet netālu no separātistu
sagrābtās Slavjanskas pilsētas notikusi apšaude, kurā ir vairāki
bojāgājušie.
Pagājušonedēļ Ženēvā panāktās vienošanās par ieroču nolikšanu un ieņemto valsts iestāžu ēku atbrīvošanu acīmredzami netiek pildītas. Kijevas amatpersonas uzsvērušas, ka Maskavas sakūdītie separātisti pat negatavojas nolikt ieročus, savukārt Krievijas Ārlietu ministrija vienošanās pārkāpšanā apsūdzējusi Kijevu, raksta
NRA.lv.
Ženēvas vienošanās
17. aprīlī Ženēvā pie viena sarunu galda beidzot sēdās Ukrainas ārlietu ministrs Ondrijs Deščica, viņa Krievijas kolēģis Sergejs Lavrovs, ES augstā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Ketrīna Eštone un ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. Sarunas beidzās ar kopīgu aicinājumu nekavējoties apturēt vardarbību Ukrainā. «Visām pusēm jāatturas no jebkādas vardarbības, iebiedēšanas vai provokatīvas rīcības. Visi nelikumīgie grupējumi ir jāatbruņo, visas nelikumīgi sagrābtās ēkas jāatdod likumīgajiem īpašniekiem, visas nelikumīgi ieņemtās ielas, laukumi un citas publiskās vietas Ukrainas pilsētās un mazpilsētās ir jāatbrīvo,» sacīts Reuters citētajā komunikē, kurā Ukrainā tiek mudināts uzsākt plašu nacionālo dialogu.
Taču pagaidām no dialoga nav ne vēsts – labākajā gadījumā iespējams runāt par to, ka konflikts uz brīdi ticis iesaldēts. Svētku dienās Ukrainas Iekšlietu ministrijas un armijas spēki atturējās no pretterorisma operācijas atsākšanas, bet amatpersonas solīja jau visdrīzākajā laikā veikt grozījumus valsts konstitūcijā, kas nostiprinātu krievu valodas statusu un palielinātu vietējo varas iestāžu un reģionu pilnvaras. Savukārt separātisti nesarīkoja jaunus iebrukumus valsts iestādēs, bet Jenakijevas pilsētā pat pameta ieņemto izpildkomitejas ēku, virs kuras kopš vakardienas pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas karogs nomainīts pret Ukrainas karogu.
Haoss Slavjanskā
Tomēr Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misija vakar paziņojusi, ka vairumā pilsētu separātisti negrasās atkāpties no ieņemtajām ēkām. Piemēram, Luganskā un Harkovā vakar atkal notikuši prokrieviski noskaņoto iedzīvotāju saieti, kuros pieprasīts
11. maijā sarīkot referendumu par šo apgabalu nākotni – izskanējuši aicinājumi tos pievienot Krievijai. Slavjanskā, kas nokļuvusi absolūtā separātistu kontrolē, EDSO misijas pārstāvji nav ielaisti, bet pašpasludinātās varas iestādes ne tikai izsludinājušas komandanta stundu, bet arī vērsušās pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu ievest Doņeckas apgabalā Krievijas miera uzturēšanas spēkus.
Ziņu aģentūra UNIAN atgādina, ka naktī uz svētdienu pie viena no kontrolposteņiem, kurus nemiernieki ierīkojuši ap Slavjansku, notikusi apšaude. Lai gan informācija par bojāgājušo skaitu un personībām ir pretrunīga (dažādi avoti min, ka nogalināti trīs līdz seši cilvēki), Krievijas Ārlietu ministrija jau paspējusi plaši tiražēt Slavjanskas pašpasludinātā mēra un pilsētas pašaizsardzības vienību komandiera Vjačeslava Ponomarjova versiju, saskaņā ar kuru neapbruņotajiem civiliedzīvotājiem, kuri atradušies kontrolpostenī, uzbrukuši Labējā sektora kaujinieki. Turklāt kā pierādījums demonstrēta šīs partijas līdera Dmitrija Jaroša vizītkarte, kas it kā atrasta uzbrucēju izmantotajā automašīnā.
Šos apgalvojumus par melīgiem nosaukuši ne tikai Labējā sektora pārstāvji. Arī Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra vietniece Viktorija Sjumara paziņojusi, ka Slavjanskas apšaudes apstākļi ir diezgan miglaini un, visticamāk šajā gadījumā jārunā par prokrievisko spēku provokāciju, kuras mērķis ir nodemonstrēt visai pasaulei, ka situācija Ukrainā ir nekontrolējama. Par to liecinot tas, ka Kremlim lojālie Krievijas mediji atklājuši visdažādākās labējo ekstrēmistu uzbrukuma detaļas, kuras vēlāk izmantojis S. Lavrovs, lai kārtējo reizi izteiktu pārmetumus Ukrainas varas iestādēm. Laikraksts Ukrainskaja pravda, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju, raksta, ka Slavjanskā patiešām valdot «krimināls haoss», tā dēvētās pašaizsardzības vienības izvērsušas represijas pret čigāniem, aizturēti jau vismaz pieci žurnālisti, starp kuriem ir gan ārzemnieki (vakar pēcpusdienā viņi atbrīvoti), gan ukraiņi. Vienai no aizturētajām – Irmai Kratai, kura pārstāv avīzi Svoboda slova, tiekot inkriminēta V. Janukoviča piekritēju spīdzināšana Kijevas Eiromaidana laikā un milicijas īpašo uzdevumu vienības Berkut kaujinieku slepkavošana.
Dažādas interpretācijas
Jāpiebilst, ka gan Maskava, gan Kijeva atšķirīgi interpretē vienošanos, kas 17. aprīlī tika panākta Ženēvā. Ukraina uzsvaru liek uz to, ka Austrumukrainas separātistiem jāpamet ieņemtās ēkas un jānodod sagrābtie ieroči, savukārt Krievija atgādina, ka tas pats attiecināms uz Kijevai lojālajām Eiromaidana pašaizsardzības vienībām un, piemēram, Labējā sektora kaujiniekiem, turklāt Krievija mudina Ukrainu pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumus par valsts federalizāciju.
Vakar ar kārtējo aso paziņojumu nācis klajā S. Lavrovs, kurš paziņojis, ka Ženēvas vienošanās netiek pildītas un pie tā vainojamas Ukrainas varas iestādes. «Tās izvirza pretenzijas dienvidaustrumu reģioniem, ka tajos netiek atbrīvotas ieņemtās ēkas, netiek noņemti kontrolposteņi. Taču varas iestādes neko nedara, lai novērstu tos iemeslus, kuru dēļ izcēlusies tik dziļa krīze Ukrainā,» Krievijas ārlietu ministra sacīto citē UNIAN. S. Lavrovs vērsis uzmanību uz to, ka netiekot atbruņoti Labējā sektora kaujinieki, kuri «pusgadu jau saimnieko Ukrainas rietumu un centrālās daļas pilsētās, bet tagad vēlas savu ietekmi izplatīt arī uz austrumiem». Viņš uzsvēris, ka Ženēvas vienošanās attiecināma arī uz Kijevas maidana dalībniekiem, kuri pat negatavojoties izklīst. S. Lavrovs arī sūdzējies, ka solītās amnestijas vietā Ukrainas varas iestādes turpinot aizturēt tos cilvēkus, kuri pieprasa Ukrainas federalizāciju. «Aizvien biežāk un biežāk Krievija tiek aicināta glābt ļaudis no šīs visatļautības. Mēs esam ļoti sarežģītā situācijā,» skaidrojis S. Lavrovs.
Ukrainas amatpersonas gan šādu traktējumu noliegušas. Gan parlamenta spīkers un prezidenta pienākumu pildītājs Oleksandrs Turčinovs, gan premjerministrs Arsenijs Jaceņuks norādījuši, ka Ženēvas vienošanās ietvaros jau tiek strādāts pie tā, lai decentralizētu valsts varu Ukrainā, atsevišķos reģionos noteiktu īpašu statusu krievu vai citai minoritāšu valodai. A. Jaceņuks skaidrojis, ka valdība ir gatava «visaptverošai konstitucionālajai reformai, kas palielinās reģionu pilnvaras». Ziņu aģentūra UNIAN vēsta, ka šī reforma nepadarīs Ukrainu par federālu valsti, tomēr tiks likvidētas apgabalu un rajonu administrācijas, kuru vadītājus līdz šim iecēla Kijeva – reģionu iedzīvotājiem tiks dota iespēja pašiem ievēlēt sava reģiona augstākās amatpersonas. O. Turčinovs, uzstājoties televīzijas kanālā Ukraina, paziņojis, ka jau tagad, negaidot, kamēr parlaments veiks nepieciešamos grozījumus konstitūcijā, ir gatavs par Doņeckas un Luganskas apgabala gubernatoriem iecelt cilvēkus, kurus izvirzīs un atbalstīs reģiona iedzīvotāji. Jau šonedēļ plānots pieņemt likumu par amnestiju Austrumukrainas separātistiem, taču tā attieksies vien uz tiem, kuri paši labprātīgi noliks ieročus.
Rādīt reklāmu
