Vakardienas „referenduma” imitācija Krimā neatstāja nekādas cerības par
tā iznākumu. Kaut vai tāpēc vien, ka jautājums bija noformulēts apmēram
šādi: „Vai gribat pievienoties Krievijai – jā vai jā?” Kā zināms, vakar
līdz vēlam vakaram Krimā notikušajā referendumā par Ukrainai piederošās
pussalas turpmāko statusu 93% balsotāju atbalstījuši Krimas pievienošanu
Krievija.
Jau tuvojoties Krimai, pagājušonedēļ pa gabalu bija redzamas zīmes, kas apliecina okupācijas karaspēka tuvumu: Ukrainas armijas postenis ar diviem pilnībā ekipētiem kareivjiem tuksneša krāsas formastērpos (ļoti izdevīga krāsa, maskējoties pavasarī stepē) pie ierakta kaut kā, kas pa gabalu atgādina mīnmetēju. Tiesa gan, visi maskēšanās elementi ir drīzāk simboliski, jo virs vientuļā posteņa stepē klaji plīvo dzeltenzilais karogs. Kādus kilometrus tālāk, kur cauri stepei vijas šoseja, uz vienīgā orientiera – transformatoru būdas uzpūsts pa gabalu redzams uzraksts: „18 KILOMETRUS TĀLĀK KRIEVI!!!” Un tiešām: kur ceļš iesniedzas Krimas teritorijā, automašīnām nākas stāties rindā, lielākā nekā pirms Terehovas Ziemassvētkos, lai izkļūtu cauri nelikumīgajam „čekpointam”, kuru okupācijas vara izveidojusi Ceļu autoinspekcijas postenī, no kura ar varu padzīti Ukrainas Iekšlietu ministrijas ceļu patruļas miliči.
„SNAIPERI!” – cauri vilcienam izskrien sauciens, taču neviens nemetas gulties vai slēpties. Kas stāvējuši pie loga, tie arī tur paliek stāvam. Iemesls – šis vilciens nāk no Ļvivas, kas ir viens no daudzajiem Ukrainas patriotisma bastioniem. Šie pasažieri no krievu spēka demonstrējumiem neviens nebaidās, jo zināms: Krievijas nemarķētie karavīri gan ukraiņus terorizē un sit, dažkārt nolaupa, bet nošāvuši šeit snaiperi (atšķirībā no Maidana) nevienu vēl nav.
Četri snaiperi ierakušies uz neliela pauguriņa starp dzelzceļu un Sivašu (lagūna Azovas jūrā) vietā, kur ceļotājus sveic četri pa gabalu redzami stabi ar uzrakstu KRIM. Redzams arī nomaskēts lielkalibra šaujamais, kurš varētu būt , piemēram, pretgaisa zenītložmetējs (pa gabalu nav īsti detaļas redzamas). Lai neizprovocētu šaušanu, vilciens garām snaiperu pozīcijām velkas ar 10 kilometriem stundā. Tikmēr kupejās atskan ukrainiski joki par „briesmīgajiem banderoveciem”, kamēr krievi izsaka sirsnīgus novēlējumus par to, lai visi politiskie un militārie konflikti neskartu ģimenes un darba kolektīvus. „Esmu ukrainiete, mans vīrs ir krievs. Ko mēs tagad konfliktēsim vienas ģimenes ietvaros, vai?” joko kāda padzīvojusi dāma. Astoņdesmitgadīgais, bet joprojām enerģiskais un staltais Vasils blakus piemetina: „Mums otrādi: esmu ukrainis, sieva – krieviete, dēls mans precējies ar grieķieti, mazbērni mācās kopā ar tatāriem. Lielās politikas līmenī par to vispār nepadomā, ka mēs gribam dzīvot draudzīgi savās ģimenēs un pašvaldībās!”
Spēka demonstrējumi mazinās pirms paša referenduma
Ceturtdien un piektdien pirms referenduma tika apstiprināta Krievijas karaspēka izvēršanās visā Krimas teritorijā, ne vairs tikai Kerčas tuvumā, Simferopolē un ap Sevastopoles bāzi, kura ir vienīgā teritorija, kurā Krievijas spēkiem ir likumīgas tiesības atrasties saskaņā ar Ukrainas – Krievijas līgumu par Melnās jūras flotes karabāzēm. Arī pussalas svarīgākajā dzelzceļa mezglā – Džankojā redzami krievu tanki. Tie gan atrodas nevis uz ielām, bet gan uz transporta platformām stacijā. Šobrīd ir jautājums: vai šie spēki ir izvērsti pa visu Krimu tāpēc, lai nodemonstrētu Krievijas nesodāmību, vai arī armija ir izvesta ārā no lielpilsētām tāpēc, lai mazinātu okupācijas armijas vizuālo klātesamību un ārzemnieku acīs referenduma dienā mazinātu neapšaubāmo faktu, ka „izvēle” patiesībā notiek ieroču stobru galā.
Pilsētās šobrīd par okupācijas spēkiem gan atgādina „mazie zaļie vīriņi” (desantnieku formās bez pulku atpazīšanas zīmēm tērpušies krievi) ar Georga lentītēm, kuras ukraiņi iesaukuši par „Kolorādo vaboļu lentītēm”. Simferopoles starptautiskajā lidostā viņi atcēluši visus ārzemju reisus un nupat jau arī Ukrainas iekšzemes lidojumus, tiek pieņemti lidojumi vienīgi no Krievijas. Stacijās viņi kontrolē visus atbraukušos un, ja kāda seja neiepatīkas vai arī izskatās pēc ārzemnieka, iesēdina vilcienā atpakaļ pāri Perekopam. Toties izvairīties no viņiem un apmānīt viņus nav grūti, tā kā nevar teikt, ka iekļūt Krimā šajās dienās būtu bijis ārkārtīgi problemātiski.
Tauta runā ar Kiseļova frāzēm
Toties krievu propagandas mašinērija, kura pedējās nedēļas pirms referenduma darbojās praktiski bez nekāda pretspara, bija paspējusi nozombēt lielu daļu no vēl atlikušajiem domājošajiem pilsoņiem. Šim nolūkam vismaz pusi no jebkura Krievijas kanāla ziņu satura veidoja tendenciozi un brīžiem pat klaji melīgi sižeti par Ukrainu un Krimu (piemēram, pretkara demonstrācija Tallinā tika pieminēta kā „prokrieviska” un „Krimas referendumu atbalstoša”). Pretī no ukraiņu kanāliem televīzijā tiek rādīts vienīgi mūzikas kanāls, kurš pārraida pašu gejiskāko popmūziku, un garlaicīgu politisko diskusiju kanāls, kurā Maidana aktīvisti spriež, ko darīt ar Harkivas apgabala gubernatoru Hennadiju Kernesu. Šādām civilizētām, rietumnieciskām diskusijām pretī Krievija liek aizraujošus sižetus par desantnieku mācībām Kostromā, Kremļa politiku atbalstošiem mītiņiem Maskavā, reportāžas no bankas aplaupīšanas Kijivā (noklusējot, ka laupīšanu pastrādājuši „tituški” un nevis Maidana aktīvisti) un kadrus no Harkivas, kur korumpētais gubernators kļuvis par „cietēju”, kam uzbrukuši trīs autobusi ar „banderovciem”.
Iznākums ir tāds, ka vidusmēra Krimas iedzīvotāja skats uz visu pārējā Ukrainā notiekošo ir apmēram šāds: „Noticis ir briesmīgs valsts apvērsums. Pie varas ir nākuši nejēgas, Rietumu apmaksāti teroristi un fašisti. Janukovičs pareizi darīja, ka aizbēga uz Rostovu pie Donas. Labi, Janukoviča laikā zaga tā, kā vēl nekad Ukrainas vēsturē, bet vismaz bija kaut kāda stabilitāte. Krievijas investori ir labi, Rietumu – slikti. Lūk, šeit Jaltā krievi sacēluši debesskrāpjus priekšā mūsu mājiņām, bet tas ir labi, vismaz kāda attīstība. Nē, man pašam no tā nekas neatlec. Celtniecībā darbs ir sezonāls, pēc tam tikai sievietes var par apkopējām strādāt, kad objekts reiz uzcelts. Bet Krievija – tas jebkurā gadījumā ir labi! Par ko tie tur uz Maidana cīnījās? Pret korupciju valstī, tu saki? Kāpēc tad nevienu vēl nav iesēdinājuši? Ak ir gan iesēdinājuši vai atlaiduši vismaz pusi no apgabalu gubernatoriem, neskaitot sīkākus korumpantus? Kāpēc tad mums to ziņās nestāsta? Pareizi, tas gan – pie mums jau var redzēt gandrīz tikai krievu kanālus vien.”
Likumsakarīgi: vidusmēra Krimas iedzīvotājs ir pilnā pārliecībā, ka vairāk nekā 100 cilvēkus uz Maidana nošāvuši nevis Janukoviča snaiperi, bet gan revolucionāri paši, kuri tur atradās tāpēc, ka viņiem maksāja milzīgu naudu, un tagad Kijivā valda haoss, bads un bezdarbs, jo visi uzņēmumi un iestādes ciet. Uz norādi „es tur pats biju, gan pirms, gan pēc revolūcijas uzvaras – visi veikali un ražotnes strādā!” vidusmēra Krimas iedzīvotājs atbildēs ar kādu no tipiskajām Dmitrija Kiseļova propagandas frāzēm: „Bet ko tas dod, ka tagad tur ir fašisti, tie Banderas sekotāji, pie varas! Žīdus tūlīt sāks šaut! Tas nekas, ka jaunais premjers Arsēnijs Jaceņuks ir pusebrejs: lai viņi visi cits citu apšauj! Būs beidzot miers!” Ja nu nav pārgājusi vēlme izjautāt tālāk, var pieminēt faktu, ka Stepans Bandera bija Ukrainas nacionālists un antifašists, kurš Hitlera laikā sēdēja koncentrācijas nometnē, uz ko sekos nākamās televīzijas standartfrāzes. Rietumnieciska stila televīzijai, kura koncentrējas uz līdzsvarotām diskusijām un debatēm, nav nekāda iespēja pretoties Kremļa masu informācijas ieročiem. Savukārt bez TV citiem medijiem šādā sabiedrībā nav liela ietekme, jo no iedzīvotāju vairākuma maz kas var atļauties vairāku drukātās preses izdevumu abonēšanu, bet sociālo tīklu lietotāju skaits ir proporcionāli daudz mazāks nekā mūsu sabiedrībā.
Pārkāpumu jūra
Pati balsošanas procedūra vēl svētdien nebija sākusies, kad visa Krima bija viens milzīgs balsošanas pārkāpums. Proti, Ukrainas un arī Krimas likums liek novākt visus plakātus un izbeigt citus aģitācijas pasākumus piektdienas vakarā, taču visu balsošanas laiku visā Krimas teritorijā praktiski visi reklāmas stabi un afišu dēļi bija aplīmēti ar milzīgiem uzrakstiem „Par Krieviju”, „Pavasaris nāk ar Krieviju!” un tamlīdzīgi.
Piekrastes pilsētās Jaltā, Massandrā, Livādijā, kā novēroja
NRA.lv, apzinīgie pilsoņi iecirkņu tuvumā drūzmējās jau īsi pirms astoņiem no rīta. Ārzemniekiem iecirkņu iekšpusē nebija atļauts ieiet un atrasties, tāpat fotografēt to apkārtnē. Blakus pilsētā Aluštā „Kolorādo lenteņi” piekāvuši Al Jazeera filmēšanas komandu, pat neraugoties uz to, ka viņiem bija oficiāla akreditācija.
Referendumā Krimas iedzīvotājiem bija jāatbild uz diviem jautājumiem: „Vai esat par Krimas pievienošanos Krievijai?” un „Vai esat par 1992. gada Krimas konstitūcijas atjaunošanu?” Variants par palikšanu Ukrainas sastāvā netiek piedāvāts vispār. Kā uzsver Ukrainas mediji – šī ir izvēle starp jā un jā: abos gadījumos Krima, jau būdama okupēta, nonāks Krievijas protektorātā šā kā tā. Protams, referendumam nav nekādu leģitīmas nobalsošanas pazīmju, un to gan Ukrainas varasiestādes, gan praktiski visas ārvalstis (ieskaitot Latviju) atzinušas par neleģitīmu. Izņemot Krieviju un Ziemeļkoreju.
Balsošanā piedalās Krievijai simpatizējoši cilvēki, ieskaitot tādus, kuri vispār nav Ukrainas pilsoņi. Masveida falsifikāciju atvieglo fakts, ka uz vairāk nekā pusotru miljonu balsstiesīgo pilsoņu nodrukāti 2,2 miljoni biļetenu – tātad tukši būs pieejami ar rezervi, lai tos aizpildītu pēc vajadzības. „Dalībnieku referendumā maz. Aktivitāte ļoti zema, sekojam līdzi tam, kas notiek, bet lielākā daļa cilvēku pie mums negrib piedalīties šajā avantūrā,” apliecināja iedzīvotāji no pussalas Kerčas gala.
Rādīt reklāmu
