Krimas parlamenta deputātu balsojums par pievienošanos Krievijas
Federācijai vēl vairāk sarežģīs centienus atrisināt Ukrainas un
Krievijas konfliktu. Savukārt Ukrainas politiskie līderi vakar Dublinā
piedalījās Eiropas Tautas partijas (ETP) konferencē.
Paziņojot par balsojuma rezultātiem, Krimas parlaments arī ir vērsies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu uzsākt procedūru, lai Krima tiktu uzņemta Krievijas Federācijā. Ja Krievija izteiks gatavību Krimu pievienot, Krimā desmit dienu laikā tiks rīkots referendums, raksta
NRA.lv.
Referendumā iedzīvotājiem būs jāatbild, vai viņi Krimu vēlas redzēt Krievijas sastāvā, vai arī iestājas par tās pašreizējā statusa saglabāšanu.
1994. gadā pēc tam, kad Ukraina atteicās no kodolieročiem, Krievija, ASV, Lielbritānija un Francija parakstīja Budapeštas memorandu, ar kuru sniedza drošības garantijas Ukrainai, kā arī apņēmās sargāt Ukrainas teritoriālo vienotību. Taču Krievija neatzīst Ukrainas jauno valdību, un tā uzskata, ka nav spēkā arī Krievijas līdzšinējās saistības ar Ukrainu.
Ukrainas valdība turpretim paziņojusi, ka Krimas parlamenta lēmums ir pretrunā ar Ukrainas pamatlikumu. «Mēs neizstrādājam rīcības plānus Krimas atdalīšanās gadījumam, jo uzskatām, ka šādi notikumi ir nekonstitucionāli,» vakar paziņoja Ukrainas ekonomikas ministrs Pavlo Šeremeta.
Sagaidāms, ka Krimas parlamenta lēmums būtiski sarežģīs rietumvalstu diplomātu centienus panākt, lai Krievijas un Ukrainas pārstāvji iesaistās sarunās par krīzes noregulēšanu, norāda BBC. Trešdien Parīzē bez rezultātiem noslēdzās Krievijas un rietumvalstu sarunas, jo Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atteicās tikties ar savu Ukrainas kolēģi. Savukārt vēl dienu iepriekš V. Putins pirmo reizi publiski runāja par situāciju Ukrainā, taču noliedza aculiecinieku un žurnālistu vēstīto, ka Krievijas karavīri Krimā būtu nobloķējuši Ukrainas spēkus. Pēc viņa stāstītā, to darot Krimas iedzīvotāju veidotās «pašaizsardzības vienības».
Pastāv iespēja arī, ka rietumvalstis noteiks sankcijas pret Krieviju, taču V. Putinam ir pamats domāt, ka šie draudi nav nozīmīgi. Arī 2008. gada karš Gruzijā parādīja, ka ilgstošu seku iebrukumam citas valsts teritorijā nav. Kā norāda BBC, Lielbritānijas valdība negrasās atbalstīt ekonomisko sankciju noteikšanu pret Krieviju, jo to gadījumā Lielbritānijas uzņēmumi ciestu lielākus zaudējumus nekā Krievijas uzņēmumi. Ciešo ekonomisko saišu dēļ līdzīga situācija ir arī daudzām citām Eiropas valstīm. Jāņem vērā arī tas, ka aptuveni ceturto daļu Eiropai nepieciešamās dabasgāzes piegādā tieši Krievija. Savukārt ASV prezidents Baraks Obama vakar parakstīja pavēli, kas atļauj piemērot sankcijas pret personām un iestādēm, kas «grauj Ukrainas institūciju demokrātiskos procesus un apdraud Ukrainas mieru, drošību, stabilitāti, suverenitāti vai teritorijas nedalāmību».
Vakar uz ETP konferenci Dublinā devās no ieslodzījuma nesen atbrīvotā Ukrainas politiķe Jūlija Timošenko, jaunais premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, kā arī viens no protestu līderiem Vitālijs Kļičko. ETP ir lielākā partiju apvienība Eiropas Parlamentā. J. Timošenko vadītā partija Batkivščina ir viena no ārpus Eiropas partijām, kas ietilpst Eiropas Parlamenta Tautas partijas grupā. Sanāksmē piedalījās arī Vācijas kanclere Angela Merkele, Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs, Portugāles līderis Pedro Pasoss, Polijas premjerministrs Donalds Tusks un Somijas valdības vadītājs Jiki Katainens. Viens no viesiem bija arī Krievijas opozīcijas pārstāvis Leonīds Gozmans. «Vairums krievu atbalsta mūsu agresiju Krimā, un vairums krievu ir apmierināti ar mūsu plāniem anektēt Krimu un citas Ukrainas teritorijas,» sacīja politiķis, norādot, ka pēdējo nedēļu laikā ir pieaugusi V. Putina popularitāte.
Rādīt reklāmu
