Krievijas karaspēka daļas, kuras separātiski noskaņotās Krimas
varasiestādes joprojām turpina dēvēt par pašaizsardzības vienībām, vakar
turpināja nostiprināt pozīcijas Krimā, citu pēc cita pārņemot Ukrainas
bruņoto spēku objektus.
Rietumu amatpersonām, kas asi kritizējušas Krievijas militāro intervenci, atlicis vien konstatēt acīmredzamo – Krima ir nonākusi lielās kaimiņvalsts pakļautībā. Tikmēr Ukrainas valdība nezaudē optimismu, paužot gandarījumu par pasaules atbalstu, kas, iespējams, savdabīgā veidā izpaudies arī Maskavā, kur novērots katastrofāls rubļa kursa un akciju vērtības kritums, raksta
NRA.lv.
Ukrainas premjerministrs Arsenijs Jaceņuks pēc vakardienas tikšanās ar Lielbritānijas ārlietu ministru Viljamu Heigu paudis gandarījumu par atbalstu, ko Ukraina saņem no pasaules sabiedrības.
Jaceņuks optimistisks
Jāatgādina, ka augsta ranga amatpersonas (cita stingrāk, cita mazāk skarbi) teju vienprātīgi nosodījušas Krievijas rīcību, bet G7 valstu grupa nolēmusi pārtraukt gatavošanos jūnijā Sočos iecerētajam G8 (tās pašas valstis plus Krievija) samitam. Vakar pievakarē par situāciju Ukrainā sprieda Eiropas Savienības ārlietu ministri, bet Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu paziņojis, ka jau tuvākajā laikā šis temats tiks skatīts īpašā ES valstu vadītāju apspriedē.
Reuters norāda, ka pagaidām šis atbalsts gan ir tikai runu līmenī. Ir skaidrs, ka Ukrainas dēļ neviens (ne NATO, ne ASV) ar Krieviju karot negrasās, tāpēcatsevišķu politiķu paziņojumi par to, ka būtu nepieciešams sūtīt NATO spēkus uz Melnās jūras akvatoriju, vērtējami tikai kā lēts populisms. To vakar skaidri paziņojis arī V. Heigs, pavēstot: «Militārās palīdzības iespējas netiek izskatītas.» Tajā pašā laikā uz Maskavu tiek izdarīts bezprecedenta politiskais spiediens, kura mērķis ir panākt vismaz to, lai Krievija atzīst Ukrainas jauno valdību un sēžas ar to pie sarunu galda. Deutsche Welle vēsta, ka vēlu svētdienas vakarā Krievijas līderis Vladimirs Putins telefonsarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli piekritis starptautiskas kontaktgrupas izveidošanai. Tomēr politologi uzsver, ka tā nebūt nav uzvara. 2008. gada augustā, kad Krievija iebruka Gruzijai piederošajā Dienvidosetijā un Abhāzijā, arī tika plaši skandināts, ka toreizējam Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī izdevies panākt krīzes noregulējumu. Taču reāli viss, kas tika panākts, – Krievijas armija pārtrauca virzīties uz Tbilisi, bet savas teritorijas Gruzija tā arī nav atguvusi, tāpēc ir pamatotas bažas, ka līdzīga situācija var izveidoties arī ar Krimu.
A. Jaceņuks vakar gan bijis noskaņots samērā optimistiski, pavēstot, ka «augstākā krīzes fāze jau ir garām», un paužot pārliecību, ka Krievijai vairs nav nekādu iemeslu ievest savu karaspēku Krimā vai citos Ukrainas reģionos, jo viņu tautiešu intereses neviens neapdraud. «Krimu neviens nevienam neatdos. Nekāda pamata, lai lietotu spēku pret ukraiņiem un civiliedzīvotājiem, lai Krievija varētu ievest savu militāro kontingentu, nav bijis, nav un nebūs,» vakar pašpārliecināti paziņojis A. Jaceņuks. Cits partijas Batjkivščina biedrs, deputāts Sergejs Soboļevs vēstījis, ka jaunā Ukrainas valdība ir gatava piešķirt Krimai maksimālu autonomiju un pilnvaras, un pat citējis bijušā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina savulaik sacīto: «Ņemiet tik daudz suverenitātes, cik spējat.»
Zudusī armija
Ne tikai Krievijas mediji, bet arī starptautiskās ziņu aģentūras vakar turpināja vēstīt, ka Krimā dislocētās Ukrainas armijas daļas turpina pāriet ierakumu otrā pusē – zvērot uzticību Krimas tautai, ja precīzāk – Sergeja Aksjonova vadītajai autonomijas valdībai, kas varu sagrāba, pateicoties Krievijas bruņoto spēku atbalstam. Krimas valdība ziņojusi, ka tās pusē pārgājuši jau aptuveni 5000 karavīru. Šos skaitļus gan apšaubījis Ukrainas Nacionālās drošības padomes sekretārs Andrejs Parubijs, kurš vakar paziņojis: «Protams, runa nav ne par kādu masu pāriešanu pretējā pusē, ne par kādu masu nodevību. Ir atsevišķi gadījumi, kurus mēs lokalizējam.» Viņš arī uzsvēris, ka notiek īsts informācijas karš, un krievu medijiem ir izdevīgi radīt iespaidu, ka Ukrainas karavīri pāriet tautas pusē.
Tomēr šādu tendenci apstiprina gan AP, gan Reuters žurnālisti, kuri atrodas Krimā. Viņi vēsta, ka bruņotie ļaudis, kuru uzvedība liecina par piederību īpašo uzdevumu vienībām, bez lielām problēmām pārņem kontroli pār Ukrainas armijas daļām, vēlāk piespiežot to personālsastāvu dot jaunu zvērestu – Krimas varasiestādēm. Ukraiņu karavīri žurnālistiem stāstījuši, ka neviens viņiem neesot devis pavēli pretoties iebrucējiem. Ar to aizbildinās pat karavīri, kuri tobrīd stāvējuši sardzē, lai gan jebkuras armijas reglaments paredz, ka karavīram, kurš atrodas sardzē, nav nepieciešama kāda speciāla pavēle, lai atklātu uguni, aizsargājot sev uzticēto objektu. Netieši to apstiprinājis arī Ukrainas robežapsardzes dienests, kas vakar ziņojis – krievu īpašo uzdevumu vienību karavīri izdara psiholoģisko spiedienu uz robežsargiem, mēģina pārvervēt viņus, cenšas iegūt konfidenciālu informāciju par apakšvienību komandieriem. «Krievija jau ir sagrābusi lielāko daļu stratēģisko militāro objektu Krimā,» vakar situāciju rezumēja Radio Brīvība ukraiņu redakcija, un šim vērtējumam piekritis arī V. Heigs.
Panika Maskavas biržā
Kamēr Krievijas prezidents V. Putins un premjers Dmitrijs Medvedevs ietur nelielu pauzi, savas valsts nostāju aktīvi aizstāv ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Vakar viņš agresijas un militāra iebrukuma attaisnošanai bija izvēlējies pavisam nepiemērotu tribīni, Ženēvā uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomes 25. sesijas atklāšanā. Krievijas ārpolitiskā resora vadītājs atkārtoja jau sen apzelētos argumentus par tautiešu apspiešanu un nacionālo minoritāšu interešu aizstāvību, aizmirstot paskaidrot, kādā veidā tas attiecas uz Krimu, kur vairākums ir krievu tautības iedzīvotāji. S. Lavrovs arī pārmetis ASV valsts sekretāram Džonam Kerijam nepietiekamu iedziļināšanos situācijā, kategoriski noraidot viņa pārmetumus, ka Krievija ir veikusi agresiju pret Ukrainu.
Iespējams, ka rietumu valstu līderu solītās «sekas un izmaksas» Krievija jau sākusi izjust. Vakar Krievijas rubļa kurss attiecībā pret dolāru un eiro nokritis līdz zemākajai atzīmei beidzamo gadu laikā, kas licis Centrālajai bankai paaugstināt procentu likmi no 5,5% līdz 7%. Bet Maskavas biržā valdījusi īsta panika, akciju kursam pazeminoties par 13%. Euronews vēsta, ka biržā kotēto akciju vērtība mazinājusies par 42 miljardiem eiro. AFP ziņo, ka par 12,5% samazinājies Krievijas gāzes ieguves kompānijas Gazprom akciju kurss, kas varētu būt tieši saistīts ar notikumiem Ukrainā. Pašreizējā situācija liek bažīties, vai Gazprom turpinās gāzes eksportu uz Ukrainu un varēs izmantot tās teritorijā esošos gāzes vadus eksportam uz Eiropas valstīm, skaidrojis Hamburgas Berenberg bankas ekonomists Holgers Šmīdings. Krievijas ekonomiku pašlaik gan glābj neliela naftas cenu paaugstināšanās, taču pastāv iespēja, ka ASV izmantos savu ietekmi uz Persijas līča monarhijām, lai panāktu to kritumu, kas Krievijai draud ar diezgan nopietnām sekām.
Rādīt reklāmu
