Otrdien plānots atsākt sarunas par Kipras atkalapvienošanos. Šis ir
viens no ilgstošākajiem Eiropas konfliktiem, kas jau gadu desmitiem ir
šķērslis Turcijas vēlmei pievienoties Eiropas Savienībai (ES).
Kipras divu – turku un grieķu – kopienas līderi tiksies Nikosijas lidostā, kas ir ''neitrālā zona'', ko šobrīd izmanto ANO miera uzturētāji. Šī būs pirmā tikšanās pēdējo 18 mēnešu laikā.
Starptautiski atzītās grieķu pārvaldītās Kipras daļas prezidents Niks Anastasiads un pašpasludinātās Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) prezidents Dervišs Eroglu ļāvuši ANO vēstniekam nolasīt kopīgi izveidoto paziņojumu par risinājuma pamatprincipiem. Tomēr gaidāms, ka turpmākās sarunas varētu ilgt mēnešiem.
Sarunu atsākšana jau ir apdraudējusi Kipras grieķu valdības stabilitāti, jo Demokrātiskā partija, kas ietilpst koalīcijā, uzskata, ka deklarācijā vairāk ņemtas vērā turku intereses.
Kipras sala ir sadalīta jau kopš 17. gada, kad Turcijas karaspēks iebruka salas ziemeļu daļā, to okupējot kā atbildi uz Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu. Tā mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
Ar ANO starpniecību 2004. gadā tika panākta vienošanās par salas apvienošanos, bet referendumā abās salas daļās vienošanās netika panākta: grieķi šo daļu noraidīja, bet vairākums turku – atbalstīja.
Grieķu pārvaldītā Kipras daļa pievienojās ES, bet ZKTR joprojām atrodas faktiskā starptautiskā izolācijā, jo tās eksistenci atzīst tikai Ankara.
Rādīt reklāmu
