Šodien abās Itālijas parlamenta palātās ieplānots uzticības balsojums
Enriko Letas vadītājai valdībai, kuras stabilitāte saļodzījās pagājušās
nedēļas nogalē, kad savus piecus ministrus atsauca ekspremjera Silvio
Berluskoni vadītā Brīvības Tautas partija (PDL).
Cerības uz to, ka balsojums varētu būt premjeram labvēlīgs, parādījušās pēc tam, kad konstatētas šķelšanās pazīmes S. Berluskoni partijā – ne visi tās senatori ir pārliecināti, ka valdības gāšana ir labākais risinājums, turklāt arī prezidents Džordžo Napolitāno paziņojis, ka darīs visu iespējamo, lai izvairītos no ārkārtas vēlēšanām, raksta
NRA.lv.
Pirmdien pievakarē, tiekoties ar savas partijas deputātiem un atlūgumus iesniegušajiem ministriem, S. Berluskoni atzina, ka lēmumu par ministru atsaukšanu pieņēmis vienpersoniski. Viņš skaidrojis, ka vairs neredzot jēgas aprīlī izveidotās plašās koalīcijas valdības pastāvēšanai, jo E. Letas kreisā Demokrātiskā partija ignorējot visus labējo ierosinājumus. Bijušais premjers, kuram svētdien apritēja 77 gadi, vērsis uzmanību uz to, ka valdība noraidījusi PDL priekšlikumu nepaaugstināt pievienotās vērtības nodokli, un tas bijis pēdējais piliens labējo pacietības kausā. «Mēs nevaram atbalstīt valdību, kas recesijas laikā vēl vairāk palielina nodokļu slogu pilsoņiem,» patētiski paziņojis S. Berluskoni, kurš uzskata, ka Itālijas interesēs būtu pašreizējā parlamenta atlaišana un pēc iespējas drīzāka jaunu vēlēšanu sarīkošana.
Gan ar bijušo Itālijas premjerministru nesaistītie Itālijas mediji, gan starptautiskās ziņu aģentūras uzsver, ka rūpes par nodokļu maksātājiem bijis tikai iegansts, lai gāztu valdību, bet patiesais iemesls ir pavisam cits. Piektdien īpaša Senāta komiteja plāno uzsākt procedūru, kuras rezultātā S. Berluskoni tiks liegts senatora statuss un atņemta imunitāte. Šis process, kas, visticamāk, beigsies oktobra vidū, saistīts ar tiesas spriedumu, saskaņā ar kuru bijušais premjers un viņa vadītie uzņēmumi tika atzīti par vainīgiem nodokļu optimizēšanā. Jau vairāk nekā mēnesi labējie ik pa brīdim draudējuši, ka gāzīs valdību, ja, pēc viņu domām, tendenciozais un nelikumīgais tiesas spriedums netiks atcelts vai prezidents Dž. Napolitāno nepieņems lēmumu apžēlot S. Berluskoni. Tā kā Demokrātiskās partijas senatori komisijā ir noskaņoti atbalstīt mandāta atņemšanu skandalozajam politiķim, viņš ķēries pie savu draudu pildīšanas.
Reuters vēsta, ka ne visi partijas biedri atbalsta šo lēmumu un esot ļoti vīlušies par to, ka pirmdienas sanāksmes laikā tas pat nav izdiskutēts. «Es aicināju uz debatēm, uz kādiem skaidrojumiem, taču man pieklājīgi paziņoja, ka tas jāatliek uz kādu citu reizi,» stāstījis par mēreno uzskatītais PDL senators Fabrisio Čikito. Neapmierināti ar valdības gāšanas mēģinājumu esot aptuveni 20 senatoru, kuri, iespējams, atšķelsies no partijas un šodienas balsojumā atbalstīs E. Letas valdību – šādā gadījumā tai pietiks balsu uzticības balsojumā. «Ja Silvio nepiekritīs piekāpties un nenoraidīs partijas vanagu ierosinājumus, līdz trešdienai būs izveidota jauna mēreno grupa Senātā,» sarunā ar Reuters sacījis viens no dumpīgajiem labējo senatoriem, kurš gan vēlējies palikt anonīms. AP piebilst, ka arī četri no pieciem ministriem, kuri pakļāvās S. Berluskoni rīkojumam, vēlāk pauduši neapmierinātību ar to. “«Manuprāt, nav pareizi izraisīt krīzi, kas radīs liekus satricinājumus valstī, turklāt mūsu rīcību nesapratīs elektorāts,» AP citē līdzšinējā reformu ministra Gaetano Kvagliarjello sacīto. Viņš solījis, ka šie četri ministri balsojumā atbalstīs E. Letas valdību. Pagaidām līdz galam nav skaidra partijā ietekmīgā Andželino Alfano (viņš līdz šim pildīja iekšlietu ministra pienākumus) pozīcija. A. Alfano ir uzskatīts par S. Berluskoni protežē, taču beidzamajā laikā, šķiet, sācis apzināties negatīvās sekas, kas partijai un viņam personiski var rasties, ja Itālija, kas jau tāpat pārdzīvo recesiju, tiks ierauta arī jaunā un ilgstošā politiskā krīzē.
Jau kopš svētdienas vakara E. Leta un prezidents Dž. Napolitāno uzsākuši intensīvas konsultācijas ar dažādu politisko spēku pārstāvjiem, mēģinot viņus pārliecināt par nepieciešamību atbalstīt valdību, taču galīgais spēku samērs, visticamāk, kļūs skaidrs tikai balsojuma laikā. Valdības stabilitātes vārdā tās atbalstītāji ir gatavi ķerties arī pie zināmām viltībām. Piemēram, viens no Demokrātiskās partijas līderiem, parlamentāro lietu ministrs Dario Frančeskini sarunā ar AP stāstījis – pastāv iespēja, ka balsojums tiks noformulēts nevis kā uzticības izteikšana valdībai, bet gan kā atbalsta paušana konkrētiem tās plāniem, piemēram, vēlēšanu sistēmas reformai un ekonomikas stabilizācijas plānam. Šādā gadījumā pastāv daudz lielāka iespēja, ka valdība saņems nepieciešamo atbalstu. «Tomēr, pat ja Leta pārvarēs neuzticības balsojumu, izredzes uz stabilitāti un reformām Itālijā mazinās, jo turpmāk viņam jārēķinās ar lielāku un spēcīgāku opozīciju, kuru aktīvi atbalstīs varenā Berluskoni mediju impērija,» norāda Reuters. Tajā pašā laikā ir saprotama E. Letas un Dž. Napolitāno vēlme izvairīties no ārkārtas vēlēšanām. Tik daudz kritizētais vēlēšanu likums Itālijā joprojām nav grozīts (lai gan Demokrātiskā partija jau sagatavojusi jaunu likuma redakciju), un, ja vēlēšanas noritēs saskaņā ar šo likumu, ir liels risks, ka atkal tiks ievēlēts tikpat sašķelts parlaments kā šā gada februārī.
Rādīt reklāmu
