22. septembrī paredzēto Vācijas parlamenta vēlēšanu iznākumu ar
nepacietību gaida ne tikai Vācijas pilsoņi, bet arī politiķi Eiropas
Savienības valstīs.
Tieši Vācija ir ES vadošā ekonomika, no tās nostājas atkarīgi daudzi savienības lēmumi, un žurnāls Der Spiegel nesen ļoti trāpīgi norādījis, ka «Vācijas vēlēšanu kampaņa paralizējusi kontinentu tik nopietni, kā tas ES vēsturē vēl nav pieredzēts». Eksperti gan sliecas domāt, ka arī pēc vēlēšanām straujas pārmaiņas Vācijas politikā attiecībā uz ES nav gaidāmas – šī valsts dažādu iemeslu dēļ nevēlas uzņemties līderpozīcijas politiskajā jomā, riskēt ar strauju lēmumu pieņemšanu.
«ES valstu valdības no Atēnām līdz Lisabonai un no Parīzes līdz Romai vēlas, lai Berlīne pēc iespējas ātrāk atbalstītu banku savienību, lai tā grozītu savu ekonomisko politiku, veicinot stagnējošās eiro zonas ekonomisko izaugsmi un bezdarba līmeņa samazināšanos,» raksta Reuters. Ziņu aģentūra norāda, ka ES partneri rēķinās ar to, ka Angela Merkele uz trešo termiņu saglabās kancleres amatu, tomēr daudzi cer, ka viņai nāksies veidot lielo koalīciju kopā ar sociāldemokrātu partiju. Šis politiskais spēks tiek uzskatīts par Eiropai draudzīgāku un ekonomikas stimulēšanu vairāk atbalstošu nekā liberālā Brīvo demokrātu partija (FPD), kas Vācijas valdošajā koalīcijā ir pašlaik. Tomēr Reuters aptaujātie speciālisti uzskata, ka citu ES valstu vadītāju cerības nepiepildīsies un jaunā Vācijas valdība turpinās A. Merkeles uzsākto ļoti piesardzīgo kursu.
Britu raidkorporācija BBC norāda, ka par to liecina kaut vai priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā situācijai Eiropas Savienībā un eiro zonā tiek pievērsts uzkrītoši maz uzmanības. «Ar daudz lielāku kaisli tiek spriests par to, vai ēdnīcās reizi nedēļā nepieciešams pasniegt tikai veģetāru pārtiku, nekā par to, vai nākotnē nāksies no bankrota glābt vēl kādu eiro zonas valsti. Bet opozīcija daudz labprātāk runā par zemajām Vācijas strādnieku algām un kvalificēta darbaspēka trūkumu nekā apspriež situāciju Eiropā,» raksta BBC mājaslapa. Reuters atgādina, ka vienīgajās debatēs starp A. Merkeli un sociāldemokrātu kandidātu uz kanclera amatu Pēru Šteinbriku situācija eiro zonā pieminēta tikai vienu reizi. Opozīcijas politiķis pārmeta kanclerei, ka Vācija uzspiedusi pārāk stingrus taupības pasākumus Grieķijai, faktiski veicinot šīs valsts ekonomikas sabrukšanu. Tiesa, pēc tam, kad A. Merkele atgādinājusi, ka par šādiem starptautiskā aizdevuma saņemšanas nosacījumiem Bundestāgā balsojuši arī paši sociāldemokrāti, P. Šteinbriks bija spiests apklust un vairs pie šā temata nav atgriezies. Deutsche Welle piebilst, ka A. Merkele vairs nelieto kādreiz tik iecienīto vārdu salikumu «vairāk Eiropas». Tā vietā viņa dod mājienus, ka Vācijas valdība iebilst pret lielāku pilnvaru nodošanu Eiropas Komisijai un lielāku akcentu gatavojas likt uz starpvalstu līgumiem.
«Vācija gatavojas veidot Eiropu pati sevis izvēlētajā ātrumā un ar saviem noteikumiem. Pārējiem ar to nepieciešams samierināties un to saprast. Ja viņi mēģinās mūs steidzināt, process prasīs vairāk laika,» sarunā ar Reuters norādījusi Eiropas ārlietu padomes (ECFR) eksperte Ulrike Gero. BBC uzsver, ka runa ir par ļoti pārdomātu politiku, kas tiek realizēta soli pa solim un pilnībā atbilst vāciešu mentalitātei. Jo vairāk tāpēc, ka Vācija saņēmusi ļoti nepatīkamu mācību pēc aktīvās iesaistīšanās Grieķijas un citu eiro zonas perifērijas valstu finansiālajā glābšanā. «Atēnās, Madridē un citur ielās izgāja demonstranti, kas Merkeli attēloja nacistu formā vai ar Hitlera ūsiņām. Vācieši to uztvēra ļoti sāpīgi,» atgādina Deutsche Welle. Nesen publiskota Open Europe Berlin veiktā aptauja liecina, ka 52% Vācijas iedzīvotāju nevēlas, lai nākamā valdība iesaistītos finansiālās palīdzības sniegšanā eiro zonas valstīm, bet, kā norāda Reuters, šāda palīdzība būs nepieciešama Grieķijai un Portugālei, un, ļoti iespējams, arī Īrijai.
U. Gero uzsver, ka Vācijai nav politisko ambīciju, tā nevēlas uzņemties politiskā līdera lomu Eiropā (jo vairāk tik sarežģītā laikā), tā vietā samierinoties ar to, ka spēlē vadošo lomu ekonomikā. Deutsche Welle piebilst, ka kopš ekonomiskās krīzes sākšanās nopietni mainījies arī Vācijas tirdzniecisko saikņu līdzsvars – tirdzniecības apjoms ar ES dalībvalstīm ir sarucis, bet ar pārējās pasaules valstīm pieaudzis. Arī tas ir gana būtisks iemesls, lai jaunā valdība lieki nelauzītu galvu par palīdzības sniegšanu problēmās nokļuvušajām ES valstīm. Madrides biznesa skolas ESADE profesors Hosē Marija de Areilsa norāda, ka A. Merkele, kura, visticamāk, saglabās kancleres amatu, protams, ir eiro piekritēja (pēc kopējās valūtas ieviešanas tieši Vācija ekonomiskā ziņā bijusi lielākā ieguvēja). Berlīne piekrīt, ka ES vairāk jākontrolē dalībvalstu budžeti, taču samērā skeptiski attiecas pret banku savienību. Problēmās nonākušajām eiro zonas dalībvalstīm Berlīnei ir tikai viens ieteikums – atdarināt Vācijas ekonomisko politiku. Lielāko kritiku par šādu attieksmi Vācija izpelnījusies Francijā. Franču politologs Kristāns Lekesns nesen pavēstījis, ka Vācija pakāpeniski pārvēršas par «milzu Šveici», kas tikai akumulē bagātības, bet nevēlas uzņemties atbildību par starptautisku problēmu risināšanu.
Rādīt reklāmu
