Proti, viņš oficiāli lūdza Kongresu apstiprināt militāru uzbrukumu Sīrijai, nevis pieņēma lēmumu pats. B. Obama savu lēmumu komentēja, klātesot triju Baltijas valstu prezidentiem.

Notikušais ir Baltijai veiksmīga apstākļu sakritība, ko Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds nodēvēja par atrašanos lielās politikas krustugunīs, un ar savu klātbūtni pierādīt, ka esam šīs politikas sastāvdaļa.

Sīrijas jautājums aizvadītās nedēļas nogalē izskanēja skaļāk un plašāk nekā B. Obamas tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu. Tomēr trīs kaimiņvalstis atradās īstajā laikā un pareizajā vietā, jo, kā vērtē Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš, tas ir bezprecedenta gadījums, kad valsts vizītē notiek atsevišķas tikšanās gan ar prezidentu, gan viceprezidentu. Un Baltijas valstu prezidenti darba vizītē tikās arī ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu.

Mazsvarīgs nav arī fakts, ka tikšanās ASV notika pirms B. Obamas vizītes Krievijā. Prezidenti Vašingtonā runāja arī par Baltijas valstu drošību. Kaut gan saprātīgi domājoši cilvēki neuztver nopietni Krievijas politologa Mihaila Aleksandrova izteikumus par to, ja NATO uzbruks Sīrijai, tad Krievijai vajadzētu ieņemt Baltijas valstis, nav lieki vēlreiz dzirdēt apstiprinājumu, ka arī uz Latviju un tās kaimiņvalstīm attiecas NATO hartas 5. pants. O. Kalniņš uzskata, ka Baltijas valstu prezidentu darba vizīte Vašingtonā bijusi nozīmīga arī ģeopolitiskā kontekstā. ASV interesi par Baltijas valstīm nosaka robeža ar Krieviju, bet šāda interese ir arī Krievijai. Kā varēja gaidīt, ASV uzslavēja Baltijas valstu iesaistīšanos Afganistānas misijā, norādot, ka tādējādi tiek pildīti NATO dalībvalstu pienākumi. O. Kalniņš sarunā ar ziņu aģentūru LETA sacīja, ka Latvija ASV esot svarīga partnervalsts militāro kravu tranzītam uz Afganistānu, Igaunija – kibernoziegumu apkarošanai, bet Lietuva – enerģētiskajai drošībai. Viņš piebilda, ka ASV varētu vairāk ieinteresēties par Latviju pēc tās pievienošanās eirozonai, kas notiks nākamgad.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds B. Obamas lēmumu sagaidīt Kongresa verdiktu Sīrijas jautājumā novērtējis kā centienus sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētu rīcību padarīt par politisku un nesaistīt to ar savu vārdu. Baltas nams gan nav noliedzis, ka tādā veidā iepauzējot cer iegūt lielāku starptautisku atbalstu. Tomēr ASV ir pateikušas, ka saglabā iespēju uzbrukt Sīrijai agrāk, nekā tiks pieņemts Kongresa lēmums, kurš gaidāms ne agrāk kā 9. septembrī.