Saskaņā ar jaunajām ES vadlīnijām savienības finanšu līdzekļus piešķirt ir atļauts tikai tām Izraēlas iestādēm un firmām, kas nedarbojas ārpus Izraēlas 1967. gada robežām. 1967. gadā Izraēla Sešu dienu karā ar Ēģipti, Jordāniju un Sīriju ieguva kontroli Gazas joslā, Sīnāja pussalā, Rietumkrastā un Golānas augstienēs. 1967. gada novembrī ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju nr. 242, kurā Izraēla aicināta atkāpties no «1967. gadā okupētajām teritorijām», kā arī visas karā iesaistītās puses aicinātas atteikties no savām pretenzijām. Vēlāk Izraēla Ēģiptei atdeva Sīnāja pussalu un atstāja Gazas joslu. 1981. gadā Izraēla anektēja Golānas augstienes. Ja neskaita Austrumjeruzālemi, Rietumkrastu Izraēla nav anektējusi, taču tikai neliela daļa no tā ir Palestīniešu pašpārvaldes kontrolē. Daļa šīs teritorijas ir Izraēlas militārā kontrolē, bet vairāk nekā 60 procentu ir pilnīgā Izraēlas pārvaldībā. Izraēla noraida Starptautiskās tiesas viedokli, ka tās īstenotā okupācija pārkāpj starptautisko likumdošanu.

ES vadlīnijas nozīmē, ka iestādes un organizācijas, kas darbojas Izraēlas apmetnēs Rietumkrastā, Golānas augstienēs un Austrumjeruzālemē, nevar pretendēt uz grantiem, balvām un citiem atbalsta instrumentiem, kas tiek finansēti no ES kopējā budžeta. Vadlīnijās teikts, ka «ES neatzīst Izraēlas suverenitāti nevienā no šīm teritorijām».

Dokuments ir izraisījis Izraēlas sašutumu augstākajā līmenī. Gan premjerministrs Benjamins Netanjahu, gan prezidents Šimons Peress ES līdzekļu piešķiršanas ierobežojumu ir kritizējuši un aicinājuši Briseli pārdomāt savu nostāju. Taču ES ārlietu ministri šīs vadlīnijas atbalstīja vienbalsīgi. Pagājušajā piektdienā ES ārpolitikas koordinatore Katrīna Eštone izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka jaunajās vadlīnijās «atkārtota ES tradicionālā nostāja, ka divpusējās vienošanās ar Izraēlu neattiecas uz teritorijām, kuras Izraēlas pārvaldībā nonāca 1967. gadā». K. Eštone arī atgādina, ka ES «atzīs izmaiņas robežās, tiklīdz kā par tām būs vienojušās abas puses».

ES dokuments ir publiskots laikā, kad ASV mēģina panākt Izraēlas un palestīniešu miera sarunu atjaunošanu. Izraēlas prezidents Š. Peress uzskata, ka ES vadlīnijas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz centieniem sarunas atsākt. Pagājušajā ceturtdienā viņš izteicās, ka «ES vajadzētu piešķirt prioritāti mieram», turpretim jaunais dokuments «varētu izraisīt jaunu krīzi». Citi Izraēlas politiķi ir bijuši vēl skarbāki. Piemēram, celtniecības un mājokļu lietu ministrs Uri Ariēls paziņoja, ka «šis lēmums ir rasistisks un diskriminējošs un atgādina pret ebrejiem vērstos boikotus pirms 66 gadiem». Savukārt parlamenta priekšsēdētāja vietnieks un ciešs B. Netanjahu sabiedrotais Ofirs Akuniss izteicās, ka «šādi soļi vēl, pirms palestīnieši ir izteikuši gatavību atgriezties pie sarunām, šīs sarunas pavirza tālāk, nevis pietuvina». Viņš uzsvēra, ka Rietumkrasts nav okupēts, tā ir «ebreju tautas dzimtā zeme».

Izraēla pagājušajā nedēļā izsauca Lielbritānijas, Francijas un Vācijas vēstniekus, lai apspriestu dokumentu un brīdinātu, ka ES un Izraēlas attiecībās tā dēļ draud iestāties krīze. «Mēs lūdzām vēstniekus, lai viņi informē savas valstis, ka neviena Izraēlas valdība nevar pieņemt minētās vadlīnijas,» aģentūrai AFP sacīja kāds vārdā nesaukts Izraēlas diplomāts. Tanī pašā laikā vairāki kreisi noskaņoti Izraēlas politiķi ir norādījuši, ka šis ir nopietns signāls, ka Izraēlai pašai ir aktīvāk jāvirzās uz miera sarunām. «Premjerministram Netanjahu ir nekavējoties jāsāk sarunas ar Palestīniešu pašpārvaldi un jāiesaistās gala vienošanās izstrādē,» laikrakstam Jerusalem Post sacīja Izraēlas parlamenta opozīcijas līdere, Darba partijas pārstāve Šellija Jacimoviča.

Der Spiegel gan norāda, ka Izraēlas pūliņi pārliecināt Briseli varētu nebūt gluži velti. Tiek pieļauts, ka Izraēla pašlaik mēģina panākt, ka šo vadlīniju spēkā stāšanās termiņš tiek atlikts. Saskaņā ar pašreizējiem plāniem vadlīniju sākuma termiņš ir 2014. gada sākums.