Aizdevēji vēlas, lai Kipra uzliktu nodokli iekrājumiem, kas tiek turēti valsts bankās, tādējādi tos iesaistot Kipras finanšu problēmu risināšanā. Tas ir arī eirozonas līderu risinājums, kā, glābjot Kipru, neizdarīt pakalpojumu Krievijas bagātniekiem, kuru naudu Kipras bankas ir piesaistījušas.

Pārsteigums daudziem

Kipra ir kļuvusi par piekto eirozonas valsti, kas lūgusi starptautisko aizdevumu.

Iepriekš aizdevumu saņēmusi Grieķija, Īrija, Portugāle un Spānija, ko kurām pēdējai gan nav pilna aizdevuma programma, bet gan tikai banku kapitāla stiprināšanas programma. Apmaiņā pret aizdevumu šādām valstīm parasti tiek pieprasīts spert noteiktus soļus finanšu situācijas sakārtošanā un problēmu novēršanā. Taču Kipra ir pirmā, kura daļu nepieciešamās naudas varētu gūt, uzliekot vienreizēju nodokli depozītiem bankās. Depozītiem, kas pārsniedz simt tūkstošus eiro, nodokļa likme būtu 9,9 procenti, bet noguldījumiem, kas 100 000 eiro slieksni nepārsniedz – 6,75 procenti. Kā atlīdzību noguldītāji saņems banku akcijas, vēsta BBC. Šādā veidā būtu iespējams iekasēt 5,8 miljardus eiro. Papildus tam starptautiskie aizdevēji pieprasa Kiprai spert arī vairākus citus soļus – tai skaitā palielināt uzņēmumu ienākuma nodokli, kas pašlaik ir desmit procenti, kas ir zemākā šī nodokļa likme eirozonā, un pārskatīt budžeta izdevumus.

«Mana pirmā reakcija bija šoks,» aģentūrai Reuters sacīja parlamenta Finanšu un budžeta komitejas vadītājs Nikolass Papadopuloss. «Šis lēmums ir krietni sliktāks, nekā bijām gaidījuši, kā arī pretējs tam, par ko mums pirms tam stāstīja valdība līdz pat pēdējam brīdim.» Prezidents Niks Anastasiadis, kurš tika ievēlēts pirms trim nedēļām, bija solījis veicīgi vienoties par starptautisko aizdevumu. Tagad viņš skaidro, ka Kipras nepiekrišana aizdevuma nosacījumiem izraisītu divu lielāko banku sabrukumu. «Mums ir vai nu jāizvēlas katastrofālais scenārijs, kas paredz haotisku bankrotu, vai arī kontrolēta krīzes vadība,» teikts prezidenta paziņojumā. Kopš ievēlēšanas viņš pats vairākkārt gan bija kategoriski noraidījis iespēju, ka varētu tikt piemērots depozītu nodoklis. Savukārt finanšu ministrs Mihalis Sarris paziņojis, ka «ir godīgi, ja šis smagums tiek sadalīts». «Šis nav patīkams iznākums, it sevišķi jau cilvēkiem, kurus tas skars,» sacīja ministrs, vienlaikus uzsverot, ka šāds risinājums bijis nepieciešams, lai «aizsargātu vispārējo labklājību un sistēmas stabilitāti».

Vakar bija plānots Kipras parlamenta balsojums par aizdevumu un tā noteikumiem, taču depozītu nodokļa prasības izraisīto diskusiju dēļ tas nenotika – deputātu viedokļi bija tālu no vienprātības. Balsojums ir pārcelts uz šodienu.

Maksās daudzie ārvalstnieki

Paziņojums par depozītu nodokli izraisījis satraukumu sabiedrībā, un ieguldītāji nedēļas nogalē mēģināja no bankām izņemt pēc iespējas vairāk naudas. Liela daļa bankomātu drīz vien bija tukši, un daudzas kredītiestādes slēdza savus birojus, lai nepieļautu noguldītāju masveidīgu naudas izņemšanu, jo tā apdraud pašu banku darbu. Lai ierobežotu iespēju, ka nozīmīga daļa naudas no valsts aizplūst, vēl pirms plānotais nodoklis stājas spēkā, pēc aizdevuma noteikumu izziņošanas nekavējoties tika ierobežoti naudas pārskaitījumi tiešsaistē. Noskaņojumu, kas Kipras iedzīvotāju vidū izcēlās pēc nodokļa izziņošanas, ārvalstu mediji raksturo kā paniku. Netrūkst kipriešu, kuri nodokli raksturo vienkārši kā laupīšanu.

Liela daļa no Kipras banku piesaistītajiem depozītiem pieder nerezidentiem, no kuriem gandrīz puse ir Krievijas bagātnieki. Viņi bija uzskatījuši Kipru par pievilcīgu vietu, kur glabāt savu naudu, kuras izcelsme dažkārt ir apšaubāma. Arī briti ir iecienījuši šīs valsts bankas. Kopumā Kipras bankas ir piesaistījušas noguldījumus aptuveni

70 miljardu eiro apmērā. Kipras kā nodokļu paradīzes statuss un aizdomas par Kipras banku sistēmas izmantošanu naudas atmazgāšanā bija viens no iemesliem, kāpēc Eiropas Savienība vairākkārt bija atlikusi aizdevuma jautājuma izskatīšanu – aizdevēji nevēlas izpalīdzēt ārvalstu bagātniekiem. Kipra starptautiskajam aizdevumam pieteicās pērnā gada jūnijā. Eirozonas ietekmīgākās valstis jau ilgu laiku ir bijušas neapmierinātas ar to, kādā veidā Kipra ir kļuvusi par pievilcīgu valsti nerezidentu depozītiem – tas ir bijis iespējams ne tikai zemo uzņēmumu ienākumu nodokļu dēļ, bet arī salīdzinoši liberālās finanšu institūciju pārraudzības dēļ. Kipra ir piekritusi piesaistīt neatkarīgu privātu uzņēmumu, kas pārraudzīs to, kā Kipra ievēro Eiropas Savienības likumus pret naudas atmazgāšanu.

Šodien Kiprā ir brīvdiena un bankas nestrādā. Amatpersonas cer, ka līdz otrdienai, kad finanšu iestādes vērs durvis, parlamenta balsojums būs noticis, juridiskais pamats depozītu nodokļa piemērošanai būs nodrošināts un nodoklis nekavējoties iekasēts.

Risinājumu citviet neatkārtos

Banku depozīti līdz šim ir bijuši eirozonas aizdevēju tabu. Notikušais ir izraisījis satraukumu arī citās valstīs, kas vai nu jau saņem starptautisko aizdevumu, vai arī to grasās lūgt. Tiek gan uzsvērts, ka Kipras gadījums tā banku sektora specifikas dēļ ir īpašs, un nav domājams, ka depozītu daļēja konfiskācija turpmāk kļūs par ierastu praksi. Nīderlandes finanšu ministrs Jerons Deiselblūms ir pavēstījis, ka cits risinājums Kipras finanšu sektora stabilizācijai nav bijis iespējams tā izmēru dēļ. Salīdzinot ar valsts ekonomisko izlaidi, finanšu sektors Kiprā ir divkārt lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. «Tā kā šis nodoklis ir pienesums Kipras stabilitātes nodrošināšanā, ir tikai godīgi, ka šādu pienesumu sniedz visi depozītu turētāji,» reportieriem nedēļas nogalē sacīja J. Deiselblūms, kurš vadīja sēdi, kurā tika izskatīts Kipras jautājums. Aizdevēju pusē par šo risinājumu gan arī sākotnēji nebija vienprātības, un izskanēja viedokļi, ka šādā veidā tiks panākts, ka no finansiāli nestabilākām un krīzes skartām valstīm masveidā aizbēgs investori, vēl vairāk saasinot šo valstu ekonomisko situāciju.

Arī tagad Eiropas Parlamentā ir izskanējuši kritiski vārdi par Kiprai piemēroto risinājumu. Parlamenta Ekonomisko un monetāro jautājumu komitejas priekšsēdētāja Šarona Boulza paziņojusi, ka «vienkāršo noguldītāju naudas nolaupīšana tiek uzdota par nodokli, lai mēģinātu apiet Eiropas Savienības likumus, kas garantē noguldījumus». «Šādi mazajiem investoriem tiek atņemta aizsardzība, kas viņiem tika solīta,» sacīja politiķe. Līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Kiprā noguldītājiem tiek garantēti depozīti simttūkstoš eiro apmērā, taču šis noteikums attiecas tikai uz gadījumiem, kad bankas kļūst maksātnespējīgas. Tā kā Kipras bankas nav maksātnespējīgas, šīs garantijas nedarbojas un juridiski nodokli var piemērot, norāda The Guardian.

Krievijas atbalsts

Piešķirtais aizdevums par kopējo summu desmit miljardi eiro ir par septiņarpus miljardiem eiro mazāks, nekā Kipra bija iecerējusi saņemt. Taču tik liels aizdevums raisīja šaubas par Kipras spēju to atmaksāt – valsts parāda līmenis ar šādu aizdevumu sasniegtu 140 procentus no iekšzemes kopprodukta, kas tiek uzskatīts par pārlieku lielu, lai valsts saviem spēkiem to spētu ar to tikt galā, norāda Der Spiegel. Tāpēc tika rasts risinājums, lai Kipra pati varētu iekasēt lielāku daļu nepieciešamās naudas. Aizdevums lielākoties ir nepieciešams banku kapitāla palielināšanai, jo tām zaudējumus radījusi Grieķijas parāda restrukturizācija, tai skaitā privāto aizdevēju parāda daļēja norakstīšana, kas notika pērn.

Krievija, kam ar Kipru ir labas attiecības, pirms diviem gadiem tai piešķīra 2,5 miljardus eiro lielu aizdevumu. Gaidāms, ka šī parāda atmaksas termiņš tiks pagarināts līdz 2021. gadam, kā arī tiks samazināta procentu likme. Kā norāda Der Spiegel, šī faktiski ir pirmā reize, kad arī Krievija piedalās kādas eirozonas valsts glābšanā. Šodien uz sarunām Maskavā dodas Kipras finanšu ministrs M. Sarris.