Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pirmdien paziņoja, ka jaunās
valdības veidošanu uzticēs sociāldemokrātu līderim Aļģirdam Butkevičam,
ziņo LETA/ELTA.
"Šajās vēlēšanās sociāldemokrāti ieguvuši visvairāk mandātu Seimā un vienīgie spējuši izveidot vairākumu. Tāpēc tieši šīs partijas vadītāju es rīt izvirzīšu par kandidātu uz premjerministra amatu," pēc tikšanās ar Butkeviču paziņojusi Grībauskaite.
Vienlaikus viņa vēlreiz kritizējusi sociāldemokrātus, ka viņi no iespējamajiem variantiem par koalīcijas partneriem izvēlējušies "uz apsūdzēto sola nosēdināto" Darba partiju, turklāt lauzuši solījumu, Seima pirmā vicespīkera amatam izraugoties par finansiāliem noziegumiem aizdomās turēto šīs partijas pārstāvi Vītautu Gapši.
Prezidente aicinājusi Darba partiju uz ministru amatiem virzīt tikai bezpartijiskus kandidātus. Butkevičs pēc tikšanās solījis, ka nodošot Darba partijai šo prezidentes vēlmi.
"Tikai laiks parādīs, vai sociāldemokrāti īstenos atbildīgu un godīgu politiku, vai arī, identificējušies ar partiju, kas sēž uz apsūdzēto sola, kļūs tai par aizsegu pret tiesisko vajāšanu," uzsvērusi Grībauskaite. "Tikai laiks parādīs, par ko rūpēsies Seima vairākums - par Lietuvas cilvēku labklājību vai arī par [Darba partijas] lietas novilcināšanu, līdz tai apritēs noilguma termiņš, un par naudas dalīšanu kriminalizētiem oligarhu grupējumiem."
Jau ziņots, ka jaunajā Seimā par koalīcijas izveidi vienojušās Sociāldemokrātu partijai ar 37 mandātiem, Darba partija ar 29 mandātiem, partija "Kārtība un taisnīgums" ar 11 mandātiem un Lietuvas poļu vēlēšanu akcija ar 8 mandātiem. Kopā šīs partijas veido tā dēvēto konstitucionālo vairākumu, kas palielina parlamenta ietekmi attiecībās ar prezidenti.
Premjeram 15 dienu laikā jāizveido un jānodod Seima vērtējumam prezidenta apstiprināta valdība un jāiesniedz apspriešanai tās programma. Jaunā valdība var sākt darbu, kad Seima sēde ar klātesošo deputātu balsu vairākumu apstiprina tās programmu.
Viļņas apgabala tiesa, kas izskata apsūdzības finansiālās mahinācijās gan pret Darba partiju, gan pret trim Seimā ievēlētiem tās biedriem, tostarp priekšsēdētāju Viktoru Uspaskihu un jau pieminēto Gapši, otrdien lems, vai neizsludināt lietā pārtraukumu. Trīs deputāti aizvadītajā piektdienā nodeva amata zvērestu un ieguva tiesisko neaizskaramību, un parlamentam būs jābalso, vai to anulēt.
Butkevičs savulaik izteicies, ka sociāldemokrāti, neraugoties uz sadarbības vienošanos, atbalstīs tiesiskās neaizskaramības atcelšanu Uspaskiham un citiem no Darba partijas ievēlētajiem deputātiem, kam izvirzītas apsūdzības "melnās grāmatvedības" lietā.
Pirmdien pēc tikšanās ar prezidenti viņš vienīgi norādījis, ka balsojums Seimā par tiesiskās neaizskaramības atcelšanu būs atklāts, "lai nepieļautu manipulācijas no dažu citu politisko spēku puses".
Kā portālam "Balsas.lt" sacījis politologs Vītauts Dumbļausks, prezidentei faktiski nav bijis citas izvēles, jo nebūtu bijis jēgas uzticēt valdības veidošanu kandidātam, ko Seims neapstiprinātu, tomēr valdības veidošanas procesā vēl iespējamas "dažādas nianses".
Teorētiski iespējams būtu scenārijs, ka prezidente valdības sastāvu neapstiprina un koalīcija sagrūst, bet maz ticams, ka prezidente par to izšķirtos, jo tad Lietuva paliktu bez valdības - pie varas atrastos līdzšinējā premjera Andrjus Kubiļus pagaidu valdība, bet jaunais Seims balsotu pret visiem tās lēmumiem. Tāda notikumu attīstība atgādinātu Beļģiju vai Bosniju, spriedis eksperts, tomēr piebilzdams, ka "tās ir tikai fantāzijas".
Rādīt reklāmu
