Krievijas Valsts domē otrajam lasījumam nodots pretkorupcijas likums, kas paredz liegt valsts amatpersonām ārvalstu aktīvus – kontus un dažādus īpašumus. Dmitrija Medvedeva valdība devusi atzinumu, ka to «kopumā atbalsta», kaut norāda uz nepieciešamību «kardināli piestrādāt», pirms likumdevēji pie tā ķeras nākamajā parlamentārajā piegājienā.
Īpatnējais ir tas, ka pašlaik kaimiņvalsts parlamenta darba kārtībā ir veseli divi likumprojekti par korupcijas apkarošanu – viens ir premjera D. Medvedeva pretkorupcijas labojumu pakete, bet otrs nāk no pašas Valsts domes. Proti, to iniciējis Vienotās Krievijas deputāts Vjačeslavs Lisakovs, kas reizē ir arī Viskrievijas Tautas frontes vadītājs, bet aiz tās viegli aizplīvurots jau stāv pašreizējais prezidents Vladimirs Putins. Situācija delikāta – divas varas vertikāles spēkojas ar administratīvo resursu palīdzību, raksta
DB.LV.
Politologs Ivars Ijabs komentē, ka šī rosība jāskata kontekstā ar V. Putina atgriešanos valsts augstākajā politiskajā postenī. Vispirms bija vēršanās pret Krievijas sabiedriskajām organizācijām, kas saņem ārvalstu finansējumu, lai tās reģistrējas kā «ārvalstu aģenti» un līdz ar to tiek pakļautas pastiprinātai varas iestāžu uzraudzībai. Nākamais bija jau personalizēts demaršs pret Kremļa oponentu no partijas Taisnīgā Krievija Genādiju Gudkovu, kuram septembrī Valsts dome vienkārši balsošanas kārtībā atņēma deputāta mandātu, un i gailis pakaļ nedziedāja.
Pašreizējā iniciatīva ir nosacīti līdzīga Gudkovam «piesietajam» iemeslam un formāli ir domāta amatpersonu interešu konfliktu novēršanai un to darbības lielākai caurskatāmībai. Tiesa, tā rada veselu jaunu neērtu jautājumu komplektu par pilsoņu brīvībām Krievijā un valsts kursu vispār.
Nav šaubu, ka jebkurš variants – Medvedeva mērenākais, Putina cietais vai kāds iespējamais kompromiss – itin labi patiks tautai. Valstī, kur tikai 10% ir ceļojumiem uz ārzemēm derīgi dokumenti, lielākajam vairumam jautājums par to, kāpēc gan «tiem tur» vajadzētu kontu un māju Šveicē, Francijas Rivjērā vai Latvijā, nepārprotami ir vien retorisks. Arī Kremļa modrajai acij tautiešu brīvā laika aktivitātes «tepat Jaltā» vai Krasnodarā būtu pie vajadzības labāk pārraugāmas un tīkamākas.
Ņemot vērā Krievijas kapitāla masveida aizplūšanu ārpus tās robežām, ir jāšaubās par iniciētās likumdošanas darboties spēju, kad nu tā šādā vai tādā formā stāsies spēkā. I. Ijabs uzskata, ka tā ir tikai izrādīšanās ar aprēķinu, ka «gudri cilvēki tik un tā atradīs veidu, kā to apiet», un izfiltrētas tiks vien «mazās zivtiņas – kāds Domes deputāts ar mājiņu Bulgārijā» un tamlīdzīgi. Attiecīgi ir jāšaubās, vai tam būs kāda ietekme, piemēram, uz nerezidentu aktivitāti Latvijas bankās vai nekustamo īpašumu tirgū, kas dod ES uzturēšanās atļauju privilēģiju.
Krievijas prezidents gan «noteikti gribētu nolikt pie vietas daļu no Krievijas administrācijas darbiniekiem, kas ņem vairāk «nekā amats ļauj» jeb zog pārlieku nekaunīgi,» vērtē I. Ijabs. Tam visdrīzāk arī būs domāta jaunā kārtība, bet ne ar pretenziju uz fundamentālu pastāvošās kārtības maiņu.
Laikrakstā Kommersant gan Krievijas prezidenta, gan premjera administrācijas ļaudis savos komentāros nosveras par labu kompromisa likumprojekta variantam, kas respektētu, piemēram, jau reģistrētās amatpersonu īpašumtiesības, ieskaitot uz mantotiem īpašumiem «tuvējās ārzemēs». Arī stingrāku noteikumu gadījumā plānots pārejas laiks, dodot negribīgajiem ierēdņiem vai nu laiku atstāt civildienestu, vai arī sakārtot savas īpašumtiesības. Paredzēts, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā jau ar 2013. gada janvāri.
Rādīt reklāmu
