08. augusts, Sestdiena
Vārda dienas: Mudīte, Vladislava, Vladislavs
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Balsojums pret krievu valodu pasaulē ir pamanīts
Balsojums pret krievu valodu pasaulē ir pamanīts
Autors: Jānis Buholcs / NRA.lv / 20. februāris 2012, 18:06
Referendumam par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai līdzi ir sekojuši gan rietumvalstu, gan Krievijas mediji, kuri secina, ka balsojums pret krievu valodu ir bijis pārliecinošs.


Rietumvalstu mediji norāda, ka referendums ir parādījis dziļo plaisu, kāda Latvijā valda starp latviski un krieviski runājošajiem, no kuriem pēdējie sūdzas par etnisku diskrimināciju. Raidorganizācija BBC atzīmē, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas latviešu valodas prasmes ir padarītas par vienu no priekšnoteikumiem pilsonības iegūšanai, bet daudzi krievvalodīgie šai prasībai ir pretojušies, tāpēc palikuši bez pilsonības. BBC citē vienu no referenduma iniciatoriem Vladimiru Lindermanu, kas stāsta, ka pēdējo 20 gadu laikā varasiestādes krievvalodīgos pazemojušas, mēģinot tos asimilēt vai padarīt par otrās šķiras pilsoņiem. BBC atsaucas arī Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kas referendumu nodēvējos par absurdu un atgādinājis, ka valsts finansē izglītību arī minoritāšu valodās. AP norāda, ka referendums rīkots kā saniknoto krievvalodīgo atbilde uz nacionālistu mēģinājumiem panākt, ka valsts skolās izglītību var iegūt tikai latviešu valodā. Savukārt aģentūra AFP V. Lindermanu nodēvējusi par «radikālo krievu valodas aktīvistu». Reuters citē režisora Alvja Hermaņa izteikumus, kuros viņš referendumu nodēvējis par valsts nodevēju pārbaudi, raksta NRA.lv.

Ārvalstu ziņu aģentūras arī atgādina par Latvijas 20. gadsimta vēsturi, par padomju okupāciju un izsūtīšanām, tādējādi skaidrojot, kāpēc latvieši tik sāpīgi reaģē uz mēģinājumiem mainīt krievu valodas statusu.

Lielu uzmanību referendumam ir pievērsuši arī Krievijas masu saziņas līdzekļi, no kuriem daudzi savās tīmekļa vietnēs par balsojuma iznākumu ziņo jau pirmajā lapā.

Krievijas oficiālā izdevuma Rossijskaja gazeta tīmekļa vietnē valodas referenduma jautājumiem līdzi tiek sekots rubrikā Krievu valoda postpadomju telpā. «Pašlaik [Latvijas] republikā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda gandrīz 44 procentiem republikas iedzīvotāju,» raksta izdevums. Nav zināms, no kurienes šie dati ir ņemti, jo Latvijas institūcijas savos dokumentos vēl izmanto 2000. gada tautas skaitīšanas datus, kas rāda, ka krievu valoda dzimtā ir aptuveni 40 procentiem Latvijas iedzīvotāju, savukārt publiskotie 2011. gada tautas skaitīšanas sākotnējie dati liecina, ka pēdējos desmit gados latviešu Latvijā ir kļuvis procentuāli vairāk. Rossijskaja gazeta atgādina arī, ka Latvijā dzīvo daudz nepilsoņu, kuriem nav iespējas balsot vēlēšanās un piedalīties tajās. Šo pašu statistiku izmanto un par lielo nepilsoņu skaitu atgādina arī citi Krievijas masu saziņas līdzekļi, tai skaitā laikraksts Izvestija, kas publikācijai licis nosaukumu: «Latvija atteikusi krievu valodai valsts valodas statusu».

Ziņu aģentūra RIA Novosti, kas referendumam veltītos rakstus ir apkopojusi īpašā sadaļā, uzsver, ka pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir nobalsojis vairāk nekā 821 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju. Aģentūra ir publicējusi organizācijas Baltijas forums direktora un RIA Novosti ekspertu padomes dalībnieka Aleksandra Vasiļjeva viedokli, kurā norādīts, ka lielākie uzvarētāji no referenduma ir nevis referenduma ierosinātāji un atbalstītāji, bet gan lielākie tā kritiķi – valdošā koalīcija. «Valstij, kas vēl nav atguvusies no katastrofālajām 2008. – 2009. gada krīzes sekām, reālus draudus rada arī otrais krīzes vilnis. Taču kuram īstam latviešu patriotam tagad gribēsies kritizēt Valda Dombrovska Ministru kabinetu, ja valdība visus spēkus ir ieguldījusi valsts pamata – latviešu valodas – aizsardzībai?» raksta A. Vasiļjevs. Savukārt V. Lindermans aģentūrai RIA Novosti sacījis, ka ar rezultātiem ir apmierināts, jo referendums Latvijā pastāvošajām problēmām piesaistījis daudzu ārvalstu masu saziņas līdzekļu uzmanību. «Domāju, ka tagad valdībai nāksies sākt dialogu ar krievvalodīgajiem. Es jūtu, ka tas jau notiek,» viņš sacīja.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Krievija, mediji, referendums

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats