Lielbritānija atrodas konstitucionālas krīzes priekšā, jo Skotijas līderi kategoriski atteikušies referendumu par neatkarību rīkot, balstoties uz Londonā izstrādātajiem nosacījumiem.
Skotijas pirmais ministrs, Skotu Nacionālās partijas (SNP) līderis Alekss Salmonds ir pārliecināts, ka gan referenduma jautājuma formulēšana, gan tā rīkošanas datuma noteikšana ir Skotijas parlamenta kompetencē, savukārt Lielbritānijas valdība paziņojusi, ka šāda referenduma rezultātus varētu neatzīt, raksta
NRA.lv.
Ideja par to, ka Skotijā varētu tikt rīkots referendums par neatkarību, tikusi attīstīta jau gadiem ilgi, taču šis temats īpaši aktualizējās pēc tam, kad SNP pagājušogad ieguva lielāko daļu balsu Skotijas parlamenta jeb Edinburgas asamblejas vēlēšanās, norāda Reuters. Jāatgādina, ka jau pašlaik Skotija bauda zināmu autonomiju, – tās parlamenta ziņā ir gan iekšlietas, gan izglītība, gan sociālā joma, gan tieslietas, tomēr politiku aizsardzības, ārlietu un fiskālajā jomā joprojām nosaka Lielbritānija.
Pagājušās nedēļas nogalē britu valdība negaidīti pārtvēra iniciatīvu referenduma jautājumā – premjers Deivids Kamerons paziņoja, ka tas būtu jāsarīko tuvākā pusotra gada laikā. Skaidrojot šo ierosinājumu, D. Kamerons uzsvēris, ka tas nepieciešams ekonomiskās situācija vārdā, – biznesmeņi pašlaik baidoties ieguldīt līdzekļus Skotijā, jo neesot nekādas skaidrības par tās statusa perspektīvām. Britu prese gan norāda, ka patiesais iemesls, visticamāk, ir cits, – britu valdība, kas nav ieinteresēta, lai Skotija patiešām atdalītos, vēlas, lai referendums tiktu sarīkots pēc iespējas ātrāk, kamēr nav mobilizēts pietiekams atbalsts skotu neatkarības centieniem. British Future nesen veiktā aptauja liecina, ka par neatkarību pašlaik būtu gatavi balsot tikai 29% Skotijas iedzīvotāju, bet 54% uzskata, ka Skotijai būtu jāpaliek Apvienotās Karalistes sastāvā. D. Kamerons arī domā, ka referenduma jautājums jāformulē tā, lai skoti varētu balsot tikai vai nu par pilnīgu neatkarību, vai arī status quo saglabāšanu. Tikai abu šo nosacījumu ievērošanas gadījumā Lielbritānijas valdība ir gatava atzīt referenduma rezultātus.
«Skotija iebilst pret to, ka tai atkal kaut kas tiek uztiepts no Londonas puses. Britu valdība pašlaik mēģina sarīkot referendumu lielā steigā. Bet mēs uzskatām, ka referendums nav jāorganizē viņiem, bet gan Skotijas parlamentam,» vakar intervijā BBC uzsvēris A. Salmonds. Viņš sacījis, ka tieši Skotijas parlamenta ziņā būtu formulēt referendumā izvirzāmo jautājumu – tiek uzskatīts, ka A. Salmonds priekšroku dotu balsojumam nevis par pilnīgu neatkarību, bet gan plašākām autonomijas tiesībām, piemēram, finanšu jomā. Tāpat A. Salmonds domā, ka referendums nebūtu jārīko agrāk par 2014. gada rudeni, – tas ir, vairāk nekā gadu pēc Londonas ieteiktā termiņa. Britu prese nav kavējusies atgādināt, ka tieši 2014. gada rudenī tiks atzīmēta 700. gadadiena kopš skotu uzvaras pār angļiem Benokbērnas kaujā, taču A. Salmonds uzsvēris, ka referendumam ar šo vēsturisko notikumu nav nekāda sakara. Skotu pirmais ministrs arī licis saprast, ka Skotijas parlaments ir gatavs pieņemt lēmumu, saskaņā ar kuru referendumā varētu piedalīties cilvēki jau no 16 gadu vecuma. Londona iebilst arī pret to, uzsverot, ka Lielbritānijas likumi, kas ir spēkā arī Skotijā, ļauj piedalīties balsojumā tikai pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.
A. Salmonds turpina apgalvot, ka likums dod iespēju Skotijas parlamentam pašam noteikt referenduma norises laiku un formulēt jautājumu, savukārt valdības Skotijas lietu ministrs Maiks Mūrs uzskata, ka tā ir Lielbritānijas parlamenta kompetence. Britu mediji pieļauj iespēju, ka strīda izšķiršana tiks atstāta Augstākās tiesas ziņā, vēsta AFP.
Rādīt reklāmu
