19. septembris, Sestdiena
Vārda dienas: Verners
Sākuma lapa » Makroekonomika » NTSP konceptuāli vienojas par 2021. gada budžeta projektu
NTSP konceptuāli vienojas par 2021. gada budžeta projektu
Autors: Finanšu ministrija / 9. septembris 2020, 16:22
Trešdien, 9. septembrī, norisinājās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā pārrunāja nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas procesu un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021. gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

“Jau budžeta sagatavošanas sākumposmā ir skaidrs, ka svarīgs nākamā gada valsts budžeta uzdevums ir nodrošināt atalgojuma palielinājumu mediķiem un pedagogiem, Satversmes tiesas spriedumu izpildi, kā arī neatkarīgo institūciju prasības, kuru pamatā ir tiesu darbinieku algu palielināšana un finansējums sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus. Tāpat būtiski ir risināt COVID-19 izgaismotos problēmjautājumus saistībā ar iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Veselības nozarei 2021. gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021. gadā un 49,1 miljonu eiro 2022. un turpmākajos gados. Tāpat akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai sniegts priekšlikums par finansējumu 7,2 miljoni gan 2021., gan turpmākajos gados.

Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā nepieciešamais finansējums ir 95,7 miljonu eiro apmērā. Tas ietver minimālo pensiju un Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, GMI un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Nepieciešamo finansējumu ir jānodrošina gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem.

Savukārt neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, nepieciešami 19,4 miljoni eiro.

COVID-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi vairākas esošās nodokļu sistēmas nepilnības valstī, tai skaitā sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem. Ar izmaiņām plānots panākt noteiktu un izmērāmu efektu iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšana un diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas sliekšņa paaugstināšanas mērķis ir samazināt darba spēka nodokļu slogu un veicināt konkurētspēju reģiona līmenī.

Lai rastu nepieciešamos līdzekļus, ministrijām ir iespēja piedāvāt fiskāli neitrālus priekšlikumus, vēlreiz pārskatīt budžeta izdevumus un novirzīt tos jaunu – svarīgāku savas nozares prioritāšu finansēšanai. Pie budžeta līdzekļu rašanas solidāri jāiesaistās visiem, tai skaitā pašvaldībām, kuru budžetā pašlaik ir pārpalikums, kamēr valsts budžetā – deficīts. Ja valsts pamatbudžetā šā gada septiņos mēnešos deficīts ir 115,1 miljons eiro, tad pašvaldību budžetā ir 95 miljonu eiro pārpalikums, kas ir pērnā gada līmenī. Vidējā termiņā pašvaldību budžetā tāpat kā valsts pamatbudžetā tiek plānots deficīts, tomēr deficīta līmenis pašvaldībās būs būtiski zemāks nekā valsts  pamatbudžetā.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadam tiek prognozēts 7,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts attiecīgi 3,9% no IKP 2021. gadā, 2,8% no IKP 2022. gadā un 1,7% no IKP 2023. gadā.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats