08. augusts, Sestdiena
Vārda dienas: Mudīte, Vladislava, Vladislavs
Sākuma lapa » Makroekonomika » Vai pensionāriem ir cerība uz mazākiem nodokļu maksājumiem
Vai pensionāriem ir cerība uz mazākiem nodokļu maksājumiem
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 20. jūlijs 2020, 10:41
Pensionāri jau ilgstoši iestājās par pensiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet, neraugoties pat uz savāktajiem vairāk nekā 12 000 parakstu, nodokļa piemērošana pensijām nav atcelta. Vienīgais, ko panākuši seniori un viņu atbalstītāji, ir ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana.

Pašlaik ar 20 procentu nodokli apliek pensijas virs 300 eiro jeb precīzāk to summu, kas ir virs šī apmēra. Analizējot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus, jāsecina, ka ar nodokli apliek vairāk nekā pusi no vecuma pensijām.

Maksā vismaz 70%

Vidējās vecuma pensijas apmērs šā gada laikā nedaudz pieaudzis - gada sākumā tas bija 383 eiro, bet vasaras sākumā 384 eiro mēnesī. Vidējā invaliditātes pensija - 191,82 eiro, bet lielākais vidējās pensijas apmērs ir izdienas pensijām - 533 eiro mēnesī.

Pensiju līdz 200 eiro saņem desmitā daļa senioru, 19 procenti pensionāru saņem pensijas robežās no 200 līdz 300 eiro, savukārt virs 500 eiro pensijas saņem 15 procenti senioru.

Lielākais īpatsvars vecuma pensiju saņēmēju saņem pensijas no 300 līdz 500 eiro - tie ir 55 procenti sirmgalvju, un visi šie cilvēki, kuri saņem pat mazāku par vidējo pensiju, spiesti maksāt lielāku vai mazāku ienākuma nodokli.
Kopumā iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā vairāk nekā 70 procenti senioru. Kopumā vecuma pensijas Latvijā saņem 446 892 cilvēki.

Vēlas straujāk celt

Saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” personām, kurām piešķirta pensija, ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija, neapliekamais minimums pašlaik ir 3600 eiro gadā jeb 300 eiro mēnesī. Jāatgādina, ka likums jau paredz pakāpenisku neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām, un 2021. gadā tas būtu par 30 eiro lielāks (3960 eiro gadā).

Labklājības ministrija iesniegusi prioritāšu sarakstu Finanšu ministrijai, kur viens no priekšlikumiem ir straujāk palielināt šo neapliekamo minimumu. “Priekšlikums paredz personām, kurām piešķirta vecuma, izdienas vai speciālā pensija, palielināt neapliekamo minimumu līdz 4200 eiro gadā jeb 350 eiro mēnesī,” Neatkarīgajai pastāstīja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska.

Vai ir cerība

Nosakot neapliekamo minimumu 350 eiro, provizoriskais budžeta ieņēmumu samazinājums 2021. gadā un turpmāk ik gadu ir gandrīz divi miljoni eiro jeb precīzi ‒ 1 962 432 eiro gadā. Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, tas ietekmētu vidēji 21 000 pensijas saņēmēju.

Ņemot vērā, ka Labklājības ministrijas kopējais prioritāšu saraksts aplēsts vismaz uz 216 miljoniem eiro, kurā turklāt vēl nav ietverti priekšlikumi par nabadzības samazināšanu (minimālā ienākuma koncepcija), var prognozēt, ka pensiju neapliekamais minimums nebūs ne pirmā, ne otrā prioritāte. Pensiju jomā Labklājības ministrija rosina arī atjaunot pensiju piemaksu piešķiršanu un, iespējams, minimālās pensijas palielināšanu.

FAKTI

PENSIJAS APLIEK AR NODOKLI

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis pensijām

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pensijām 2020. gadā ir 300 eiro mēnesī

Nodokļa likme pensijām līdz 1667 eiro mēnesī ir 20%, savukārt par to daļu, kas ir virs 1667 eiro - 23%

PLĀNOTS 2021. gadā

Pensiju likums paredz palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensionāriem līdz 330 eiro mēnesī jeb 3600 eiro gadā

Labklājības ministrija piedāvā straujāku neapliekamā minimuma celšanu ‒ līdz 350 eiro mēnesī 2021. gadā

Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats