07. augusts, Piektdiena
Vārda dienas: Alfrēds, Madars
Sākuma lapa » Makroekonomika » Covid-19 pabalstu pašvaldības nesaņems
Covid-19 pabalstu pašvaldības nesaņems
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 2. jūlijs 2020, 12:24
Latvijas Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) uzņēmusies iebilst pret to, ka Covid-19 seku mazināšanai aizlienētos vairāk nekā četrus miljardus eiro palaist apritē uzņēmusies tikai un vienīgi Latvijas valdība bez pašvaldību līdzdalības.

Aizlienētā nauda arī līdz pašvaldībām nonāks, bet ar atrunām. Ja runa par lielu naudu, tad tikai caur pašvaldību iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Piemēram, arī visi valdības locekļi taču ir deklarēti dažādās pašvaldībās, kas saņem daļu no ministru samaksātā ienākumu nodokļa. Ministru algas gadu no gada pieaug un šogad dod cerības, ka tās pieaugs vēl jo straujāk, jo vai nu tā būs, ka ministri visiem valsts kalpotājiem ir iedalījuši vai vismaz apsolījuši algu pielikumus par darbu Covid-19 apstākļos, bet paši sev pie algas nepieliks necik. Nopietnāk sakot, runa ir visu valsts ierēdņu un pārējo valsts kalpotāju atalgojuma kopējo pieaugumu. Pavisam nopietni to formulējusi Finanšu ministrija skaidrojumā Neatkarīgajai, ka “neskatoties uz to, ka Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē 2020. gada 5 mēnešos kopējie kopbudžeta nodokļu ieņēmumi samazinās, pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpilde ir atbilstoša plānotajam, nodrošinot stabilitāti un finanšu resursu pieejamību”.

Caur iedzīvotāju ienākuma nodokļi un citiem kanāliem līdz pašvaldībām nonāks arī daļas no 696 miljoniem eiro, kas iezīmēti, atkal citējot FM, “nozaru modernizācijai, uzsvaru liekot uz finanšu instrumentiem lielo komersantu atbalstam to attīstības veicināšanai,” no 699 miljoniem eiro, kas tiks norakstīti “sociālajai aizsardzībai un krīzes skarto nozaru atbalstam” un no 667 miljoniem eiro infrastruktūras investīcijām. Šajās naudas summās paslēpti vairāk nekā 300 miljoni eiro “airBaltic” un varbūt vēl citiem projektiem naudas izvešanai no Latvijas, bet vairāki miljardi eiro tik tiešam pagrozīsies Latvijā, pirms valsti atstās caur tirdzniecības un maksājumu bilances deficītu.

Pašreiz nauda tiek dalīta atbilstoši Ministru kabineta 2. jūnija lēmumam, kura atstāstījumu FM izteikusi 580 vārdos, starp kuriem nemaz nav vārda “pašvaldība” jebkurā locījumā vai vārdu šķirā. Tikai pēc Neatkarīgās lūguma FM sniedza šā skaidrojuma papildinājumu, atbilstoši kuram līdzšinējā naudas dalīšanā uz pašvaldībām tomēr attiecoties 2020. gada aizņēmumu limita palielinājums par 150 miljoniem eiro, “lai varētu veikt ieguldījumus ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajos augstas gatavības projektos ar tautsaimniecības nozīmi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pieteiktajos augstas gatavības attiecīgo jomu investīciju projektos, kā arī jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, kas saistīti ar demogrāfijas pasākumu īstenošanu”.

RACA turpretī norādīja, ka 150 miljonu vietā pareizāk būtu uzrādīt 15 miljonus, cik paliek pāri, ja atskaita Dziesmu svētku estrādes tāmi un aizdevumus tādu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu pabeigšanai, kas tika sākti tad, kad nekāds Covid-19 nevienam sapņos nerādījās.

Neviens, protams, nenoliedz, ka Dziesmu svētku estrāde atrodas konkrētas pašvaldības Rīgas teritorijā un ka Dziesmu svētkos uz tās kāps dalībnieki no visām pašvaldībām, taču uz šādas naudas rēķina uzpūst valsts atbalstu pašvaldībām nav korekti. Daudz lielākā mērā tas attiecas uz valsti un tās vadītājiem, kas mēģina celt savu popularitāti, grozoties visiem pa priekšu masu pasākumos.
Papildu naudas pašvaldībām piešķirts maz, tāpēc tās dalīšanai līdzi doti valdības 12. maija noteikumi “par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas mazināšanai”. Ja zināms par šādu noteikumu esamību, tad nav pieņemams FM formulējums, kas rada iespaidu, ka pašvaldības drīkstēs aizņemties naudu tiem projektiem, kurus tās vislabāk sagatavojušas. Nē, aizņemties drīkst tikai valdības noteiktiem objektiem. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers nosauca konkrētu piemēru - Alūksnes sporta zāles projektu. Par tādu objektu pašvaldība gādājusi 30 gadus un rezultātā dabūjusi no iepriekšējās valdības 300 tūkstošus eiro sporta zāles projekta pabeigšanai. Tādējādi projekts ir gatavāks par gatavu izpildei, bet izpildes nebūs ne parastajā, ne Covid-19 kārtībā.

No šāda piemēra ļoti dabiski pāriet uz jautājumu, ko vispār nozīmē nupat it kā pabeigtā administratīvi teritoriālā reforma. Vai šīs reformas nelikvidētais Alūksnes novads tik tiešām saglabāsies kā daudz maz pamanāma dzīves vieta Latvijas kartē, jeb tagadējā reforma ir pusreforma, kurai drīz vien sekos nākamā pašvaldību jeb iedzīvotāju koncentrēšanās vietu skaita samazināšana? Spēja būt Alūksnei gadu desmitiem iepriekš rajona un pēc tam novada centra statusā bez sporta zāles, bet galu galā tomēr cilvēki pārceļas uz turieni, kur sociāli pievilcīgu objektu vairāk.

RACA un Valkas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis šo pašu problēmu iezīmēja vēl divos veidos.

Pirmkārt, cilvēku mājvietu līmenī. Esot tagad pamanāms skaits zaļās dzīves entuziastu, kuri atrod Valkas apkārtnē puspamestu un tāpēc ļoti lēti nopērkamu māju. Viņi to nopērk un pāris gadu laikā konstatē, ka viņiem nav naudas to izremontēt atbilstoši priekšstatiem, ka normālā mājā jābūt taču ūdensvadam, dušai utt. Viņi nevar aizņemties naudu bankās, kas neņem par ķīlu māju laukos, un pašvaldība arī palīdzēt nevar. Tad parasts risinājums ir cilvēku aizvākšanās uz pilsētu.

Otrkārt, uzņēmumu līmenī. Jautājums ir tāds, vai salabot ceļus līdz reāliem uzņēmumiem, kam pašvaldības lūgušas un nav dabūjušas naudu ne no Covid-19 miljardiem, ne no teritoriālās reformas atbalstam solītajiem 300 miljoniem eiro, vai pārcelt visus uzņēmumus līdzās esošajiem, t.i., ne tikai kartē, bet dabā esošajiem ceļiem ar asfalta segumu. Jā, esot piemēri, ka uzņēmumi pārceļas no Valkas uz Pierīgu.

RACA tagad uzņēmusies iniciatīvu atgādināt par pašvaldību vajadzībām vai vismaz noskaidrot tagad par saglabājamām pasludināto pašvaldību reālās nākotnes izredzes.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats