27. novembris, Piektdiena
Vārda dienas: Lauris, Norberts
Sākuma lapa » Makroekonomika » Finanšu izlūkošanas dienests kā patvaļas instruments
Finanšu izlūkošanas dienests kā patvaļas instruments
Autors: Juris Paiders / NRA.lv / 1. jūlijs 2020, 11:17
Atbilstoši Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas paziņojumam šogad jūnijā ir sasniegts absolūts rekords pēc FID iesaldēto līdzekļu apjoma. Jūnija pirmajā pusē vien banku kontos tika iesaldēti 94,25 miljoni eiro. Kopumā no 2020. gada 1. janvāra līdz jūnija vidum Finanšu izlūkošanas dienests iesaldēja 283,39 miljonus eiro, kā arī trīs seifus un 30 nekustamos īpašumus.

Ņemot vērā šī gada nepilnos sešos mēnešos iesaldēto līdzekļu apjomu, 2020. gads solās būt kārtējais rekordgads. Kā liecina “Informācija par Finanšu izlūkošanas dienesta paveikto 2020. gada 1. ceturksnī”, “2020. gada pirmajā ceturksnī Finanšu izlūkošanas dienests izdevis 137 iesaldēšanas rīkojumus, iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 159,8 miljonu eiro apmērā, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019. gada pirmajos mēnešos”. Atbilstoši Finanšu izlūkošanas dienesta sagatavotajam “Gada publiskajam pārskatam par 2019. gadu” 2019. gadā iesaldēto līdzekļu apjoms bija 345,98 miljoni eiro, kas savukārt trīskārt pārsniedza 2018. gadā iesaldēto līdzekļu apjomu.

Var, protams, norādīt, ka tik milzīgs iesaldēto līdzekļu apjoma pieaugums varētu liecināt par šaušalīgu naudas atmazgāšanas, ēnu ekonomikas un ekonomiskā bandītisma pieaugumu Latvijā, kas palielinās eksponenciāli un draud pārņemt visu Latvijas finanšu sistēmu.

Taču citi mērījumi un pazīmes liecina par pretējo. Pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Arņa Saukas pētījumiem, “Ēnu ekonomikas īpatsvars 2019. gadā nav būtiski mainījies, sasniedzot 23,9%, un ir saglabājies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tas bija 24,2%”.

Ja pilnīga taisnība ir profesora Saukas pētījumiem, tad Finanšu izlūkošanas dienesta iesaldēto līdzekļu apjomam 2019. gadā vajadzēja būt mazākam vai aptuveni tādam pašam kā 2018. gadā un tam noteikti nebija strauji jāpieaug 2020. gadā. Tomēr rūpīgi iepazīstoties ar Finanšu izlūkošanas dienesta publiskajiem pārskatiem un ziņojumiem, var nonākt pie slēdziena, ka

milzīgais iesaldēto līdzekļu apjoma pieaugums liecina nevis par izcilo Finanšu izlūkošanas dienesta darbu vai straujo finanšu noziedzības pieaugumu, bet gan par Finanšu izlūkošanas dienesta varas apjoma un, iespējams, absolūtās Finanšu izlūkošanas dienesta patvaļas apjoma pieaugumu.
Iemesls, kāpēc tik strauji pieauga apjoms, ir saistīts ar normatīvā regulējuma maiņu. Tas atklāti norādīts Finanšu izlūkošanas dienests sagatavotajā “Gada publiskajā pārskatā par 2019. gadu: “Finanšu izlūkošanas dienesta plānā noteikto apturēto līdzekļu apjomu ietekmējuši vairāki būtiski faktori. Piemēram, 2019. gadā ir veiktas nozīmīgas izmaiņas normatīvajā regulējumā, paredzot identificēt autonomu jeb patstāvīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju bez konkrēta predikatīvā nozieguma noteikšanas. Autonomie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas noziegumi apturēto līdzekļu apjomā ir 66% no visu noziedzīgo nodarījumu kopskaita. Tāpat būtiski uzsvērt, ka Finanšu izlūkošanas dienests līdzekļu apturēšanu jeb iesaldēšanu veic gan pamatojoties uz no Likuma subjektiem saņemtās informācijas (ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem), gan pēc dienesta iniciatīvas, tas ir, pēc dienesta rīcībā esošās informācijas gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas par noziedzīgā nodarījuma veikšanu. 2019. gadā iesaldēto līdzekļu apjomu nenoliedzami ietekmēja arī pamatdarbību apturējušo kredītiestāžu līdzekļu iesaldēšanas”( “Gada publiskais pārskats par 2019. gadu”).

Jau 2019. gadā Finanšu izlūkošanas dienests drīkstēja iesaldēt jebkura aizdomīga darījuma līdzekļus, pat nenosakot konkrēto predikatīvo noziegumu. Te ir jāpaskaidro, ka "predikatīvais noziegums" nozīmē jebkuru kriminālnoziegumu, kura rezultātā ir gūti ienākumi, kas var kļūt par Eiropas Padomes Konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju 6. pantā definētā krimināli sodāmā nodarījuma priekšmetu. Līdz 2019. gadam, lai iesaldētu līdzekļus, bija vismaz jānosaka iespējamais noziegums un šim noziegumam bija jābūt ietvertam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas Konvencijā. Tagad pat nekas tāds nav vajadzīgs, iesaldē, ko gribi un kam gribi. Īpaši izveicīgi var iesaldēt ar likvidējamām komercbankām saistītos līdzekļus. Šogad ‒ atbilstoši Finanšu izlūkošanas dienesta informācijai ‒ 88,61% iesaldēto līdzekļu uzglabāti likvidējamās kredītiestādēs. Visticamāk, ka lielais jūnija rekords ir saistīts ar Finanšu izlūkošanas dienesta darbībām pret labdarības organizācijām, jo jūnija sākumā Finanšu izlūkošanas dienests iesaldēja labdarības fonda “Novum Riga Charitable Foundation” finanšu līdzekļus.

Līdz ar to tieši noteikumu maiņa ļāva Finanšu izlūkošanas dienestam 2019. gadā pārpildīt naudas līdzekļu iesaldēšanas plānu (izrādās Finanšu izlūkošanas dienestam ir šāds plāns) par gandrīz 600%.

Kā liecina FID gada pārskats, sadaļā Budžeta programmas 43.00.00 “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbība” darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji, 2019. gadā bija plānots, ka apturētās summas apjoms ir jāizpilda vismaz par 50 miljoniem eiro, bet faktiski izdevās iesaldēt 345,982 miljonus eiro.

Var tikai vēlreiz atkārtot bažas, ka Ilzes Znotiņas vadībā Finanšu izlūkošanas dienests pārtop par patvaļas instrumentu, kas plāno līdzekļu arestu, taču tā vietā maksimāli daudz enerģijas vajadzētu veltīt un pamatā plānot un īstenot finanšu noziegumu pilnīgu atmaskošanu un vainīgo sodīšanu, kura noslēgtos ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Izvirzot uzdevumu maksimāli daudz līdzekļu tikai iesaldēt, ir pārprastas Finanšu izlūkošanas dienesta funkcijas un uzdevumi, tāpēc izskatās, ka šī drošības struktūra pārvēršas par patvaļas instrumentu, kas īsteno sabiedrībai nesaprotamus un, iespējams, ar biznesa un politisko klanu savstarpējām cīņām saistītus mērķus.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats