26. maijs, Otrdiena
Vārda dienas: Eduards, Edvards, Varis
Sākuma lapa » Makroekonomika » Vidējā alga Latvijā 1076 eiro, vidējā dīkstāves kompensācija – 257 eiro
Vidējā alga Latvijā 1076 eiro, vidējā dīkstāves kompensācija – 257 eiro
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 16. aprīlis 2020, 11:24
Kā tas var būt, ka vidējā alga Latvijā 2019. gadā bijusi 1076 eiro, bet vidējā dīkstāves kompensācija no algota darba atstādinātajiem – tikai 257 eiro?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka dīkstāves pabalstos 13 093 darba ņēmējiem izmaksājis 3 366 459 eiro. Vienkārša aritmētiska darbība parāda, ka pabalstu vidējais lielums bijis 257 eiro. Tūlīt jāprecizē, ka tā nav šo strādājušo vidējā alga, jo kompensācija tiek maksāta ar koeficientu 0,75. Tādā gadījumā vidējās algas noskaidrošanai vidējais pabalsts jāizdala ar 0,75. Izrādās, ka pabalstīti tiek cilvēki, kas normālos apstākļos pelnījuši caurmērā 343 eiro mēnesī pirms nodokļiem, jo pabalstu rēķina no bruto algas. Tas ir nenoliedzami maz valstī, kur minimālā bruto alga noteikta 430 eiro apmērā, un absurdi maz valstī, kas lepojas ar vidējo algu tagad jau pamanāmi virs 1000 eiro mēnesī.

Šajā reizē runa nav par VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes akcentēto gadījumu ar mazāko piešķirto pabalstu 4,6 eiro apmērā. Ja viens cilvēks līdz šim spējis izdzīvot ar algu pieci eiro mēnesī un vēl daudzi citi izdzīvojuši ar algu 5-10 eiro mēnesī, tad lai viņi dzīvo tāpat tālāk un lai VID tas šķiet tikpat pašsaprotami kā līdz šim. Jautājums ir nevis par VID, bet par Centrālās statistikas pārvaldes formulām. Tās atļauj saskaitīt 5 eiro mēnešalgu jeb 5x12=60 eiro gada atalgojumu ar faktiski valsts budžeta iestādes airBaltic prezidenta Martina Gausa (šobrīd pieejama viņa deklarācija par 2018. gada ieņēmumiem) gada algu 578 490 eiro + tā paša cilvēka «u. c. ieņēmumus» no tā paša airBaltic 669 436 eiro + kompensāciju tam pašam cilvēkam no airBaltic 53 955 eiro. Vidējo algu 2019. gadā Latvijā CSP izrēķinājusi, ieskaitot (šobrīd nepublicēto) M. Gausa algu kopējā atalgojumā, kas izdalīts uz 753 914 nodarbinātajiem. Tādā gadījumā ar viņa atalgojumu pietika, lai vidējo mēnešalgu valstī palielinātu tikai par 14 eirocentiem, ja tiek rēķināts viss, ko viņam maksāja airBaltic, vai tikai par 5 eirocentiem, ja tiek ņemts vērā tikai tas, kas saucas par algu, nevis «u. c. ieņēmumiem». Lai vidējo algu pārdabūtu pāri 1000 eiro robežlīnijai, bija vajadzīgi daudzi daudztūkstošu pelnītāji, kādu Latvijā netrūkst. Kad pagājušā gada beigās mediķi gāja uz Saeimu prasīt algu pielikumu, deputāti noslēpās nevis aiz policistiem, bet aiz datiem par valsts slimnīcās strādājošo ārstu algām, kuru virsotnē izrādījās 39 000 eiro mēnesī.

CSP Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste norādīja Neatkarīgajai uz diviem faktoriem, kas ļauj izrēķināt augstu vidējo algu par spīti daudzām mazām algām.

Pirmkārt, vidējā alga attiecas uz pilnām slodzēm, nevis uz fiziskām personām, kas strādā algotu darbu. Pērn konstatētās 753 914 slodzes bija vairāk nekā 615 583 fiziskām personām, kas manītas algotā darbā, bet mazāk 914 263 algotām darba vietām. Izrādās, ka caurmērā puse nodarbināto strādā vairāk nekā vienā darba vietā, bet šis caurmērs sasniedzams arī tā, ka vairākums strādā tikai vienā vietā, bet citi (tādi nostāsti dzirdēti par ārstiem) - kaut piecās vietās. Tas ir viens no iemesliem, kas izraisa atalgojumu nevienlīdzību, jo tie, kuri grib un var, savāc daudz naudas pa daudzām darba vietām. Dīkstāves kompensācijas šādu čaklumu neatspoguļo, jo VID maksā kompensāciju par atalgojuma zudumu tikai vienā darba vietā. No otras puses, ir arī cilvēki, kas reāli vai fiktīvi strādā tikai nepilnas slodzes. Ja, sacīsim, krodziņā darbā noformēti astoņi cilvēki par 100 eiro mēnesī, tad CSP vidējo algu rēķina tā, it kā tur strādātu viens cilvēks ar 800 eiro algu.

Otrkārt, tā ir vidējā aritmētiskā rādītāja specifika, ka to ļoti ietekmē lielākās vērtības. Statistiķi šo matemātisko likumsakarību apzinās un publicē vēl citu rādītāju, kas saucas mediāna un konkrētajā gadījumā, L. Lustes vārdiem runājot, «labāk raksturo tipiskās algas saņēmēju». CSP ir devusi abus rādītājus, ka 2019. gadā darba bruto algas mediāna bijusi 832 eiro, bet vidējā alga - 1076 eiro mēnesī. Tālāk tā jau ir politiķu izvēle reklamēt valsti jeb savas politikas sekmes ar vidējo algu 1076 eiro mēnesī pērn, bet šogad vēl vairāk vismaz līdz Covid-19 krīzei.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats