03. aprīlis, Piektdiena
Vārda dienas: Daira, Dairis
Sākuma lapa » Makroekonomika » Daļai strādājošo varētu mazināt ienākumu nodokli
Daļai strādājošo varētu mazināt ienākumu nodokli
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 20. februāris 2020, 11:55
Finanšu ministrijas sagatavotie un apkoptie priekšlikumi valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs, par ko ir sākušās diskusijas ar sociālajiem partneriem, paredz astoņus dažādus variantus, kā mainīt esošos darbaspēka nodokļus. Strādājošajiem bez apgādājamajiem, kuru alga nepārsniedz 1000 eiro uz papīra mēnesī, ikviens no piedāvātajiem variantiem paredz lielākus ienākumus uz rokas. Savukārt lielāku algu saņemošajiem piedāvātās izmaiņas ne visos variantos ir izdevīgas.

Saskaņā ar valdības rīcības plānu Finanšu ministrijai (FM) sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2020. gada 31. maijam jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Finanšu ministrija uzsver, ka valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.-2025. gadam balstīsies uz nodokļu sistēmas pārstrukturēšanu, izvērtējot iepriekšējās nodokļu reformas rezultātus.

Pagaidām priekšlikumi

Lai novērstu izvairīšanos no ļaunprātīgas nodokļu nemaksāšanas, rūpīgi tiks izvērtēti un pārskatīti nodokļu atvieglojumi. Tāpat tiks ņemta vērā Eiropas jaunā izaugsmes stratēģija jeb Eiropas zaļais kurss. Tā samazinās emisijas, vienlaikus radot darba vietas un uzlabojot dzīves kvalitāti.
FM norāda, ka pašlaik publiski izskanējusī informācija par iespējamām nodokļu politikas izmaiņām ir politisko partiju, valdības sociālo un sadarbības partneru un nevalstisko organizāciju priekšlikumu apkopojums par katru no nodokļiem informatīvajam ziņojumam par kopējām nodokļu politikas pamatnostādnēm. Tie ir apkopoti no visiem publiskajiem formātiem, kuros ir apspriestas idejas, problēmas, kā arī vēlmes Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai. Publiskais formāts, kurā pašlaik tiek apzināts sabiedrības (to pārstāvošo nevalstisko organizāciju) skatījums un vēlmes, tiek skatīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Vienlaikus notiek valdību veidojošo partiju konsultācijas, sadarbības sanāksmes un viedokļu koordinācija par nodokļu jautājumiem. Patlaban vēl notiek publiskās diskusijas starp politiskajiem partneriem, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī nevalstisko sektoru par iespējamiem virzieniem, lai uzlabotu nodokļu politiku Latvijā no 2021. gada.

Ieguvēji - nelielo algu saņēmēji

Finanšu ministrija piedāvājusi divus scenārijus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā. Viens paredz saglabāt esošo kārtību, mainot vien neapliekamā minimuma lielumu un tā piemērošanas griestus, savukārt otrs scenārijs paredz atteikties no neapliekamā minimuma diferenciācijas un solidaritātes nodokļa, bet mainīt IIN likmes. Apskatot šo scenāriju dažādos variantus, Neatkarīgā secina, ka valsts budžetam vismazāk traumējoša būtu esošās sistēmas saglabāšana, neapliekamo minimumu palielinot līdz 400 eiro. No tā ieguvēji būtu strādājošie bez apgādājamajiem, kuru alga nepārsniedz 1000 eiro. Savukārt fiskāli vislielāko negatīvo iespaidu uz valsts budžetu radītu variants, kas paredz atteikties no neapliekamā minimuma diferenciācijas un solidaritātes nodokļa un mainīt IIN likmes. Ienākumus līdz 500 eiro vispār neaplikt ar IIN, ienākumiem no 500,01 līdz 1200 eiro piemērot 21% IIN, no 1200,01 līdz 4500 eiro - 25% IIN, virs 4500,01 - 35%. Šādas izmaiņas valsts budžetu noplicinātu par 470 miljoniem eiro gadā, taču ieguvēji no šīm izmaiņām būtu strādājošie ar algu līdz 4000 eiro mēnesī.

Izmaiņas plānotas arī atvieglojumos par apgādībā esošu personu. Viens no variantiem paredz vispār atteikties no atvieglojuma par apgādībā esošu bērnu, tā vietā ieviest pabalstu strādājošajiem ar bērniem 50 eiro apmērā. Tas ļautu palielināt ienākumus tām personām, kuras atvieglojumu nelielās algas dēļ nevar izmantot pilnā apmērā.

Divi citi varianti paredz palielināt ģimenes valsts pabalstu par bērniem (piemēram, 25 eiro par vienu bērnu, 300 eiro par trim bērniem). Gadā tas papildus izmaksātu no 81 līdz pat 97 miljoniem eiro. Šis ir Labklājības ministrijas un Latvijas Bankas piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties.

Darbaspēka nodokļi - joprojām augsti

Iespējamās nodokļu izmaiņas vērtējusi arī Fiskālās disciplīnas padome. Tā secinājusi, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs joprojām ir ievērojams un lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

«Lai gan reformas rezultātā nodokļu slogs tika nedaudz pārcelts no kapitāla uz patēriņu un no zemāka līmeņa algām uz augstākām, uzņēmēji ir galvenie ieguvēji no 2018. gada reformas. Būtu jāturpina samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, to pārnesot uz kapitālu, patēriņu un vides nodokļiem, tādējādi turpinot nevienlīdzības mazināšanas un konkurētspējas palielināšanas politiku, kā to iesaka arī ES Padome,» Fiskālās disciplīnas padomes ieteikumus nodokļu politikas jomā uzskaita Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Padome arī uzskata, ka reformas ietvaros būtu rūpīgi jāizvērtē nodokļu atvieglojumu lietderība un turpmākajā nodokļu politikas veidošanas procesā jācenšas izvairīties no jaunu atvieglojumu un izņēmumu ieviešanas, lai saglabātu nodokļu sistēmas vienkāršību un izvairītos no nodokļu bāzes mazināšanas.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats