03. jūlijs, Piektdiena
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita
Sākuma lapa » Makroekonomika » Kas Latvijā sadārdzinās pārtikas cenas
Kas Latvijā sadārdzinās pārtikas cenas
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 8. janvāris 2020, 11:38
Lai gan daļa pārtikas produktu šogad pasaules tirgū varētu palikt lētāki, Latvijā šīs izmaiņas nebūs jūtamas. Pārtiku Latvijā sadārdzinās izmaksu kāpums, piemēram, akcīzes nodokļa sadārdzinātā degviela un darbaspēka trūkuma izraisītais atalgojuma pieaugums.

Cenas maizei, cūkgaļai, piena produktiem, augļiem un dārzeņiem pērnā gada decembrī salīdzinājumā ar to pašu periodu 2018. gadā ir ievērojami augušas. Savukārt būtiski samazinājušās tikai dažu augļu un dārzeņu, sviesta un kafijas cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Pasaules un vietējā ietekme

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc. prof., Dr. oec. Ingūna Gulbe atklāj, ka pagājušā gada otrajā pusē Latvijā lielai daļai pārtikas produktu sākās cenu kāpums. Piemēram, rudzu maizei cena gada laikā palielinājusies par 25 procentiem, kefīram - par 14 procentiem, biezpienam - par 13 procentiem. Savukārt sviesta cena samazinājusies par 19 procentiem, kafijas pupiņu - par sešiem procentiem. Pēc viņas vērtējuma, pārtikas cenu izmaiņas Latvijā pamatā ir saistītas ar cenu izmaiņām pasaules un Eiropas tirgos.

«Līdz pagājušā gada vidum pārtikas cenas gan Latvijā, gan pasaulē bija samērā stabilas, bez būtiska cenu kāpuma. Bet jau gada otrajā pusē sākās cenu pieaugums. Dārzeņiem tas bija saistīts ar karsto vasaru Rietumeiropā, kad daudz kas neizauga un cenas pieauga arī mūsu reģionā. Maizes cenas kāpums daļēji ir saistīts ar miltu cenām, bet vairāk ar citu resursu cenu kāpumu. Tāpat maizes cepēju vidū ir ļoti liela konkurence, tāpēc ilgstoši tika turētas zemas cenas. Cenu samazinājums saulespuķu eļļai un kafijai bija saistīts ar pasaules tirgus cenām,» stāstīja I. Gulbe.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2019. gada novembri liecina, ka pārtika gada laikā sadārdzinājušies par 2,5 procentiem. Cenas pērn kāpa gaļai un gaļas izstrādājumiem, maizei, svaigiem augļiem, konditorejas izstrādājumiem, šokolādei, jogurtam, cukuram, kartupeļiem. Savukārt lētāka bija palikusi kafija, piens, olas, svaigi dārzeņi, siers un biezpiens. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 4,6 procentiem, ko galvenokārt ietekmēja cenu izmaiņas alum. Tabakas izstrādājumi pērn novembrī bija vidēji par 4,5 procentiem dārgāki nekā pirms gada.

Cukuram un kafijai veidojas krājumi

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra prognozes par pārtikas cenām pasaules tirgū pircējiem ir visai optimistiskas.

Pēc I. Gulbes teiktā, cukura ražošana pasaulē 2018./2019. gada sezonā samazinājās, tomēr ražošanas apjomi joprojām ir lielāki nekā plānotais patēriņš. Tas nozīmē, ka, tāpat kā iepriekš, veidosies pārpalikums, lai gan vairs ne tik liels kā iepriekš. Līdz ar to pasaules tirgū cukura cenas krīt jau kopš 2017. gada. «Galvenais samazinājuma cēlonis ir pārmērīgās pieejamības perspektīvas, jo gan eksportētājvalstīs, gan importētājvalstīs ir lieli uzkrājumi. Cenu vājumu pastiprina tādi politikas pasākumi kā importa ierobežojumi, eksporta veicināšana, kā arī ASV dolāra stiprums attiecībā pret galveno eksportētāju valūtām. No otras puses, nesenais jēlnaftas cenu kāpums netieši noturēs cukura cenas, jo lielāki apjomi tiks novirzīti etanola ražošanai. Līdz ar to arī Latvijā cukura cenas kāpumam nav pamata,»secina I. Gulbe.

Gaļas ražošana globālā mērogā pērn samazinājās par nepilnu procentu. Tādējādi pirmo reizi kopš 1996. gada gaļas ražošanas apjomi kopumā pasaulē var samazināties, pieļauj I. Gulbe. Tiesa, pēdējo divu dekāžu laikā ir bijis neliels, bet stabils pieaugums. Cūkgaļas ražošanas samazinājumu nākotnē lielākoties ietekmēs Āfrikas cūku mēra izplatība Ķīnā. Taču, tā kā ir paredzama putnu gaļas ekspansija, kopējais gaļas ražošanas samazinājums būs neliels. Ķīnā cūkgaļas ražošana samazināsies par apmēram desmit procentiem, savukārt imports pieaugs par 20 procentiem, prognozē I. Gulbe.

Kafijas globālā ražošana pērn ir palielinājusies gandrīz par četriem procentiem, savukārt pieprasījums - tikai par apmēram diviem procentiem. Līdz ar to aizvadītā kafijas sezona būs otrā pēc kārtas, kas būs beigusies ar pārpalikumiem. «Tas ir viens no galvenajiem šābrīža zemo kafijas cenu cēloņiem.

Arī kakao cenas ievērojami samazinās. Lejupvirzīta tendence turpināsies, jo laika apstākļi Kotdivuārā un arī Kamerūnā ir labvēlīgi. Iespējams, ka ražošanas apjomi par 4,3 procentiem pārsniegs iepriekšējā gada līmeni,» pieļauj I. Gulbe.

Cenu samazinājums gaidāms arī kviešiem. Pēc spriedzes kviešu tirgū iepriekšējā sezonā šajā sezonā daudzās valstīs kviešu kopievākums ir pieaudzis. Pasaules kopraža 2019. gadā par pieciem procentiem pārsniedz 2018. gada līmeni, un tas var būt jauns rekords. Lielāko daļu no pieauguma nodrošinās ES, Krievija un Austrālija. Starptautiskie tirgi jau reaģē uz pārmērīgā 2019./2020. gada piedāvājuma perspektīvām, un eksporta cenas kopumā atrodas zem lejupvirzīta spiediena, skaidro I. Gulbe.

Latvijas faktors

Pārtikas cenu tendences pasaulē, protams, ietekmē arī Latviju, taču vienlaikus jāņem vērā arī vietējo apstākļu izraisītās izmaiņas.

«Neskatoties uz to, ka ir produktu grupas, kam pasaulē tiek prognozēts cenu samazinājums, Latvijā tas nebūs manāms. Būtiski cenu pieaugumu Latvijā ietekmēs resursu cenu straujais pieaugums, piemēram, degvielai. Tāpat arī darbaspēka izmaksu pieaugums neveicinās pārtikas cenu samazinājumu, jo darbaspēka izmaksas ir būtiska pozīcija tās pašizmaksā,» uzsver I. Gulbe.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka šogad stājušās spēkā nodokļu izmaiņas, kas sadārdzinājušas degvielu. Proti, augstāka akcīze un lielāks biodegvielas īpatsvars. Valsts ieņēmumu dienests iepriekš prognozēja, ka akcīzes nodokļa kāpums benzīna cenu sadārdzinās par 0,04 eiro litrā, dīzeļdegvielu - par 0,05 eiro litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) ir aplēsusi, ka biodegvielas īpatsvara palielinājums 95. markas benzīnu sadārdzinās par četriem līdz pieciem centiem litrā, bet dīzeļdegvielu no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām - par vienu līdz diviem centiem litrā. Līdz ar to nodokļu izmaiņu dēļ benzīns šogad būs par astoņiem līdz deviņiem centiem litrā dārgāks, dīzeļdegviela vasaras mēnešos - par sešiem līdz septiņiem centiem litrā dārgāka. Šīs izmaiņas bija jau daļēji bija 1. janvārī, kad degvielas cena sadārdzinājās par vienu līdz sešiem centiem litrā atkarībā no degvielas veida un tirgotāja.

Savukārt darba samaksas kāpums šogad saskaņā ar banku analītiķu prognozēm varētu būt piecu līdz septiņu procentu apmērā. Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece prognozē, ka 2020. gadā vidējās bruto algas pieaugums varētu būt nedaudz virs sešiem procentiem. «Ņemot vērā pakāpenisku ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kas turpināsies vēl arī nākamajā gadā, un grūtības eksporta tirgos, vairāku uzņēmumu apgrozījuma pieaugums var apstāties vai pat samazināties. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem var nākties pārskatīt savus izdevumus, tajā skaitā algu fondu. Tādējādi algu pieaugumam, lai gan ar novēlošanos, bet būtu jāseko kopējām ekonomikas tendencēm un nākamgad jāaug lēnāk,» sacīja A. Buceniece.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš lēš, ka vidējā darba samaksa Latvijā 2020. gadā augs par sešiem septiņiem procentiem un gada otrajā pusē vidējā darba samaksa Latvijā tuvosies 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.

«Minimālā alga 2020. gadā netiek mainīta un arī budžeta iespējas palielināt algas valsts sektorā strādājošajiem bija ierobežotas. Papildus tam pēdējos mēnešos vērojams nodarbinātības gaidu kritums rūpniecībā un būvniecībā, tādēļ nākamgad darba samaksa Latvijā varētu augt nedaudz lēnāk nekā šogad. Vienlaikus demogrāfija un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās joprojām ir ļoti liels izaicinājums darba devējiem, tādēļ spiediens uz darba algām noteikti turpināsies,» prognozē M. Āboliņš.

Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka darba samaksas kāpuma temps samazināsies. «Taču, no otras puses, tas joprojām ir augsts temps un daudzām nozarēm arvien grūtāk risināms izaicinājums. Šāds temps ne visiem būs noturams, kas nozīmē, ka pie izteiktākas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās to skaits, kam rodas finansiālas grūtības, pieaugs. Īpaši tas skartu reģionus. Papildu spiedienu uz darba tirgu uzturēs publiskais sektors, kur īpaši pamanāmi būs aicinājumi celt darba samaksu valsts budžeta iestādes darbiniekiem. Lieki teikt, ka darba devēji arvien vairāk meklēs veidus, kā piedāvāt alternatīvas (alternatīvi bonusi, darba laiks, atvieglojumi, darba vide) un nosacīti izvairīties no tik strauja algu kāpuma,» paredz D. Gašpuitis.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats