14. jūlijs, Otrdiena
Vārda dienas: Anvars, Oskars, Ritvars
Sākuma lapa » Makroekonomika » Arī Augstākā tiesa pret zemo pensiju
Arī Augstākā tiesa pret zemo pensiju
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 23. decembris 2019, 11:03
Izskatot lietu par minimālo pensiju, Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments nolēmis iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par valsts garantētās pensijas minimālā apmēra atbilstību Satversmes 109. pantam.

Izskatot sūdzību, Senāts konstatējis, ka Latvijā 2018. gadā zem nabadzības sliekšņa vecuma pensiju saņēma piektā daļa no visiem vecuma pensijas saņēmējiem, kas Senāta vērtējumā ir kritiski.

Šogad Satversmes tiesā pieteikumus par Latvijas likumu normu sociālajā jomā neatbilstību Satversmei iesniedzis arī tiesībsargs, aicinot vērtēt garantētā minimālā ienākuma un arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta atbilstību valsts pamatlikumam.

Augstākās tiesas pieteikums saistīts ar valstī noteikto minimālo pensiju, kuras pamata apmērs ir 64 eiro, bet atkarībā no personas darba stāža šai pensijai piemēro koeficientu, piemēram, persona ar 15 līdz 20 gadu darba stāžu var saņemt 70,43 eiro pensiju. Senāts apturējis tiesvedību administratīvajā lietā par vecuma pensijas minimālo apmēru. Izskatāmajā lietā pieteicējam ar 30 gadu darba stāžu vecuma pensijas apmērs sākotnēji bija noteikts 66,73 eiro mēnesī, kas ir mazāks par valstī noteikto minimālo apmēru, tāpēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra paaugstināja to līdz minimālajam apmēram - 83,24 eiro mēnesī. Pensijas apmērs pieteicējam tika arī pārskatīts un indeksēts. Pašlaik pieteicēja vecuma pensija no šā gada 1. oktobra ir 110,60 eiro mēnesī.

Noskaidrojot valsts garantētās vecuma pensijas minimālā apmēra atbilstību Satversmes 109. pantam, Senāts ņēma vērā starptautisko tiesību normas, kuras Latvija ir apņēmusies ievērot sociālās drošības jomā, proti, 1996. gadā pārskatīto Eiropas Sociālo hartu. Senāts atzina, ka šīs hartas konkrētie minimālie standarti ir tieši piemērojami, noskaidrojot Satversmes 109. pantā noteikto pamattiesību minimālo apjomu, neizslēdzot to, ka Satversme garantē personām lielāku šo tiesību apjomu. Izvērtējuma rezultātā Senāts atzina, ka izskatāmajā gadījumā Latvijas valsts nav izpildījusi tās pienākumu nodrošināt pieteicējam tiesības uz vecuma pensiju vismaz minimālā apmērā atbilstoši Sociālās hartas 12. panta 1. punktam un attiecīgi arī Satversmes 109. pantam. Proti, Senāts secināja, ka pieteicēja vecuma pensijas apmērs ir zem 40 procentiem no ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju, kas tādējādi automātiski rada neatbilstību minētajām tiesību normām.

Senāta ieskatā likumdevējs, izvēloties Latvijai vispiemērotāko metodi vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanai, nav pietiekami rūpīgi ņēmis vērā un izvērtējis visus apstākļus, lai garantētu personām tiesības uz sociālo nodrošinājumu - vecuma pensiju - vismaz minimālajā apmērā, kas vienlaikus ļautu šīm personām vecumdienās saglabāt cilvēka cienīgu dzīvi. Šāds rezultāts skaidri liecina, ka valsts nav pienācīgi izvērtējusi izvēlētās metodes potenciālo ietekmi uz nabadzības sekām. Lai arī labklājības līmenis valstī turpina augt, tajā pašā laikā kritisks ir to cilvēku skaits, kuri kļūst nabadzīgāki. Arī raugoties no samērīguma principa, Senāta vērtējumā vecuma pensijas apmēram būtu jābūt jo īpaši lielākam tādai personai, kurai ir 30 gadu apdrošināšanas stāžs. Tas pieteicēja situāciju padara vēl nesamērīgāku, norāda Augstākā tiesa. Šāda situācija, kad pieteicējs nespēj sevi objektīvi uzturēt un tiek pastāvīgi nostādīts, viņa vārdiem sakot, lūdzēja lomā, neatbilst sociāli atbildīgas valsts mērķim, kas prasa, cik iespējams, nodrošināt cilvēka cienīgu eksistenci.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs 64,03 eiro, kam attiecīgi tiek piemērots koeficients atkarībā no personas uzkrātā apdrošināšanas stāža, tādējādi veidojot valsts noteikto vecuma pensijas minimālo apmēru, nav mainīts kopš 2006. gada 1. janvāra, tātad 14 gadus. Lai arī Ministru kabinets nupat decembrī izdeva jaunus noteikumus par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, Senāts tomēr konstatēja, ka arī ar jauno regulējumu par minimālās vecuma pensijas apmēru pieteicējam pensijas apmērs nemainīsies un netiks nodrošināts Sociālās hartas un līdz ar to arī Satversmes 109. pantam atbilstošs vecuma pensijas apmērs. Tiesvedību konkrētajā lietā Augstākā tiesa apturējusi līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats