Tieslietu padomes locekļi norādīja, ka nav pamata mainīt Tieslietu padomes 3. jūnija lēmumu neatbalstīt specializētas ekonomiskās tiesas izveidi, jo joprojām nav skaidrs pamatojums un argumenti šādas tiesas izveidei, kā arī nav veikts seku izvērtējums gan jau notikušajām tiesu sistēmas reformām, gan šai plānotajai reformai. Tāpat Tieslietu padome atkārtoti vērsa Tieslietu ministrijas uzmanību, ka nepieciešams izstrādāt lietu specializācijas standartus, ņemot vērā pirmo instanču tiesu specializācijas iespējas pēc to apvienošanas lielākās tiesās.

Tieslietu padome norāda – tiesu reformām nepieciešama sistēmiska pieeja, un jaunas tiesas veidošana jāskata kontekstā ar kopējo sistēmu un procesuālajiem likumiem. Tieslietu padomē pēc 3.jūnija sēdes nav saņemti papildu skaidrojumi par atsevišķas specializētas tiesas veidošanas mērķi un to, kā šāda tiesa, kurā paredzēts skatīt gan civillietas, gan krimināllietas, iekļausies kopējā Latvijas tiesu sistēmā, kāda būs lietu piekritība, nav prognozēti lietu izskatīšanas termiņi un tiesas noslodze, kā arī iespējamie problēmu risinājumi.

Kā zināms, neraugoties uz tieslietu ekspertu kritiku, otrdien, 26. novembrī, Saeimas Juridiskā komisija sniedza konceptuālu atbalstu specializētas tiesas izveidei komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanai.

Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa savu darbību varētu uzsākt 2021. gada 1. janvārī.

Ar likumprojektu Tieslietu padomei dots uzdevums noteikt Ekonomisko lietu tiesas darbības teritoriju, atrašanās vietu un tiesnešu skaitu tiesā.