14. decembris, Sestdiena
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma
Sākuma lapa » Makroekonomika » Veselības ministrija nākamajam gadam vislielāko - 20% - algu kāpumu piedāvā rezidentiem
Veselības ministrija nākamajam gadam vislielāko - 20% - algu kāpumu piedāvā rezidentiem
Autors: NRA.lv / 12. novembris 2019, 10:46
Nākamgad rezidentiem zemākā darba samaksa varētu palielināties par 20%, savukārt pārējām ārstniecības personām zemākās darba samaksas pieaugums varētu sasniegt 10%, to paredz Veselības ministrijas piedāvājums, ko otrdien izskatīs arī valdībā.

Plānots, ka darba samaksa palielinātos tiem, kuriem tā nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas. Šī gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 1083 eiro, bet neto darba samaksa jeb pēc nodokļu nomaksas bija 799 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ministrija atgādina, ka nākamgad ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam plānots atvēlēt papildu 60,1 miljonu eiro.

Lai veicinātu paaudžu nomaiņu ārsta profesijā un līdzsvarotu profesijas attīstību ilgtermiņā, kā arī lai mudinātu medicīnas studentus savu turpmāko profesionālo darbību veidot Latvijā, ministrija rosina rezidentiem zemāko darba samaksu palielināt 20% apmērā, tam novirzot 4,04 miljonus eiro.
Pārējām ārstniecības personām zemākās mēnešalgu likmes tiek rosināts palielināt 10% apmērā. Tas nozīmē, ka zemākā darba samaksa palielināsies ārstniecības personām, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus gan slimnīcās, gan ambulatorajā sektorā, tai skaitā ģimenes ārstiem, ievērojot vienlīdzības principu. Šim mērķim iezīmēti 48,2 miljoni eiro.

10% pieaugums plānots arī VM padotības iestāžu ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem, tam paredzot 6,26 miljonus eiro. Savukārt, lai palielinātu darba samaksu arī citu budžeta resoru ārstniecības personām, iezīmēti 1,6 miljoni eiro.

Kopumā tas nozīmē, ka, piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugtu par 108 eiro - no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā. Savukārt sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinātos par 71 eiro - no 714 eiro uz 785 eiro.

Lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums maksimāli efektīvi tiek novirzīts paredzētajam mērķim, proti, zemāko algu palielināšanai, VM rosina Nacionālajam veselības dienestam, slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, paredzēt līgumā nosacījumu finansējumu novirzīt darba samaksas palielināšanai, kas nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas.

Vienlaikus VM norāda, ka tās mērķis ir turpināt nodrošināt darba samaksas pieaugumu lielākā apmērā ārstniecības personām stacionāros, lai tiem nodrošinātu finansējumu obligāto piemaksu segšanai darbam diennakts režīmā.

Kā vēstīts, 31.oktobrī Veselības nozares Stratēģiskā padome vēl nevienojās par kritērijiem, kā tiktu sadalīti mediķu atalgojuma palielinājumam piešķiramie līdzekļi, padomē nolemjot pie šī jautājuma atgriezties pēc valsts budžeta pieņemšanas. Tolaik gan vēl tika runāts par 42 miljonu eiro sadali.

Veselības ministrijas priekšlikumi paredzēja, ņemot vērā pieejamo finansējumu, prioritāri palielināt darba samaksu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu ārstniecības personām un darbiniekiem, ģimenes ārstiem un viņu prakšu māsām un ārstu palīgiem, psihiatrijas jomā strādājošajiem, kā arī slimnīcās strādājošajām ārstniecības personām, ņemot vērā darba intensitāti.

Tāpat vēstīts, ka saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu, mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi. Mediķi rosināja atlikt nākamā gada budžeta pieņemšanu līdz brīdim, kamēr tiks rasti mediķiem solītie miljoni. Tomēr koalīcijas deputāti par likumprojektu atbildīgajā parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šādu lūgumu neņēma vērā.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats