12. novembris, Otrdiena
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
Sākuma lapa » Makroekonomika » Endziņš: Nākamā gada valsts budžets ir vērtējams pozitīvi
Endziņš: Nākamā gada valsts budžets ir vērtējams pozitīvi
Autors: Juris Paiders / NRA.lv / 29. oktobris 2019, 13:24
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.



- Kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vērtē valsts budžeta projektu 2020. gadam?

- Kopumā mēs nākamā gada valsts budžetu vērtējam pozitīvi. Pozitīvi, ka tika izturēta pozīcija: budžeta pieņemšana tika nodalīta no nodokļu reformas un nodokļu izmaiņām. Diemžēl ļoti bieži vienā pakā ar valsts budžetu milzīgā tempā tika virzītas pietiekami būtiskas nodokļu likumdošanas izmaiņas. Šādā veidā savulaik tika ieviests solidaritātes nodoklis un vēl citas nodokļu likumu izmaiņas. Ir lietas, kuras šobrīd varētu uzlabot. Mēs rekomendējām, lai risinātu darbaspēka trūkumu, saglabāt jaunajiem vecākiem bērnu pabalstu arī tad, ja viņi turpina strādāt. Pašlaik šī izmaiņa nav iekļauta budžeta likumprojektu paketē. Mūsuprāt, tā būtu laba lieta, ko vajadzēja iekļaut. Izskatot budžeta likumprojektu parlamentā, pie šā jautājuma var atgriezties.

Valsts budžets kopumā atbilst reālajai situācijai un kā tāds ir realizējams. Protams, diskusijas par to, kā valsts budžeta ienākumus būtu pareizāk sadalīt un pārdalīt, jau ir jautājums politiķiem. No tautsaimniecības viedokļa, es teiktu, ka ir labāk, ja valstī ir stabila valdība un ir izpildāms valsts budžets. Protams, mēs gribētu, lai diskusijās par valsts budžetu vairāk tiktu diskutēts par to, kā valstij nopelnīt vairāk, nepalielinot nodokļus, par to, kā iegriezt tautsaimniecības tempu: to izdarot, jau nākamajā solī būs vairāk naudas, kuru pēc tam varēs dalīt un pārdalīt.

- Iepriekšējā intervijā - 2018. gada maijā - jūs visai cerīgi izteicāties par nodokļu reformu. Pašlaik no makroekonomiskā viedokļa ir redzama neveiksme, iekasējot uzņēmumu ienākuma nodokli. Ienākumi ir zemāki par prognozēto. Kā arī ir pieļautas smagas kļūdas, reformējot alkohola akcīzes nodokli, kuru iekasējot valsts ienākumi atpaliek no plānotā.

Kā jūs tagad vērtējat nodokļu reformu? Vai, jūsuprāt, tā bija veiksmīga? Cik daudz no uzņēmumu ienākuma nodokļa iespējamās daļas, kura nav ienākusi valsts budžetā, jau ir investēts Latvijas ekonomikā?

- Es noteikti nepiekristu viedoklim, ka uzņēmumu ienākuma nodokļu reforma ir uzskatāma par neizdevušos.

Ja mēs raugāmies uz visu nodokļu reformu kopumā, kāda tā tika pieņemta, tad nodokļu reformas ietvaros diemžēl uzņēmumu ienākuma nodokļu reforma bija vienīgā pareizā un nepieciešamā izmaiņa. Pārējās reformas daļas atšķīrās no mūsu ieteikumiem, kurus LTRK savulaik izteica tā laika Ministru prezidentam Mārim Kučinskim. Mēs reformas gaitā aicinājām radīt motivāciju uzņēmējiem investēt attīstībā, ar to saprotot uzņēmuma ienākuma nodokļa nulles likmi reinvestīciju gadījumā. Tas tika izdarīts. Tad mēs aicinājām vienkāršot nodokļu sistēmu, lai samazinātu administratīvos izdevumus gan valsts, gan biznesa pusē. Sanāca pilnīgi pretēji. Ieviestais neapliekamais minimums ar diferencētajām un atšķirīgajām likmēm faktiski samudžināja uzskaiti, kad grāmatvežiem ir jāveic sarežģīti rēķini par katru darbinieku, un tas uzliek papildu izmaksu slogu pilnīgi visiem. Mēs aicinājām ar nodokļu sistēmas reformu panākt, lai pašvaldības būtu legāli un finansiāli ieinteresētas savā teritorijā piesaistīt un noturēt biznesu, bet šādas izmaiņas netika ieviestas. Uzņēmuma ienākuma nodokļa nulles likme reinvestīciju gadījumā faktiski bija vienīgās pareizās un pozitīvās izmaiņas nodokļu reformā. Es aicinātu neuztvert negatīvi to, ka pašlaik uzņēmuma ienākuma nodoklis tiek iekasēts mazākā apjomā nekā plānots, jo reformas atdeve jāplāno ilgtermiņā. Igaunijas pieredze liecina, ka atdeve būs pēc vairākiem gadiem. Sākumā šādu izmaiņu sekas ir papildu investīcijas uzņēmumos, kad peļņa netiek izņemta no uzņēmuma. Kad investīcijas sāks dot atdevi, tad daļa peļņas atkal tiks novirzīta patēriņam un atsāksies uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšana lielākā apjomā. Reformas pirmie rezultāti būs redzami tuvāko trīs gadu laikā. Ir vēl viens pozitīvs efekts no nulles procentu likmes reinvestētai peļņai. Uzņēmumiem vairāk nav motivācijas, lai kaut kādā veidā sagrozītu grāmatvedības datus, lai izskatītos, ka peļņa ir pēc iespējas mazāka utt. Es domāju, tas bija pareizs lēmums, kas nākamo desmit gadu griezumā dos lielus plusus.

- Mazāki budžeta ieņēmumi no uzņēmuma ienākuma nodokļa rada politiskus riskus - var izskanēt aicinājums pārskatīt šo reformas daļu.

- Tad tā būtu ļoti liela kļūda, ko noteikti nevajadzētu darīt. Tā bija vienīgā lieta, kas bija iekļauta nodokļu reformā, kas ilgtermiņā dos rezultātus.

- Akcīzes nodoklis tiek mainīts nemitīgi, un arī tagad nav zināms, kā to mainīs pēc 2020. gada marta?

- Es savu atbildi sadalīšu divās sadaļās - par akcīzes nodokli alkoholam un par akcīzes nodokli degvielai.

Latvijas un Igaunijas atšķirīgās akcīzes nodokļa likmes alkoholam mums deva miljonu simtos mērāmu pozitīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Tāpēc šogad Igaunija pieņēma lēmumu savu akcīzes nodokli samazināt par 25%, lai tik daudz naudas neaizplūstu uz Latviju. Turklāt pēc alkoholiskiem dzērieniem uz Latviju sāka braukt ne tikai igauņi, bet arī somi. Braucieni uz Latviju tika apvienoti ar vienkāršu brīvdienu iepirkšanos, dažādu svētku, muzeju apmeklēšanu, kā arī tika iepildīta degviela, nakšņots viesu namos, atstājot Latvijā visai lielu naudas daudzumu. Pārtraukt to, protams, būtu slikti.

Šobrīd situācija ar akcīzes nodokli alkoholam ir neskaidra. Mūsu rekomendācijas būs: vadīties no tās politikas, kuru īsteno Latvijas kaimiņvalstis, un tad atbilstoši reaģēt. Visa, ne tikai akcīzes, bet pilnīgi visa nodokļu sistēma, arī attiecībā uz darbaspēka nodokļiem, visu laiku ir jāvērtē kaimiņvalstu kontekstā. Eiropas Savienībā ir brīva darbaspēka kustība, kas nozīmē, ka nav nekādu problēmu aizbraukt uz vienu vai otru valsti. Manuprāt, ir jāizsaka kompliments valdībai par to, ka vasarā tā operatīvi noreaģēja, varbūt ne tik daudz, kā vajadzētu, bet valdība, reaģējot uz Igaunijas lēmumu, samazināja Latvijas alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmi.

Otra daļa ir par akcīzes nodokli degvielai. Diemžēl šajā jomā Latvijas konkurētspēju saglabāt neizdevās. Pēc budžeta apstiprināšanas mēs nāksim klajā ar saviem ierosinājumiem. Latvijai ir jāizveido tādas degvielas akcīzes nodokļu likmes regulējums, lai lielajiem autokravu pārvadātājiem būtu izdevīgi uzpildīties Latvijā. Ja lielās kravas fūres šķērso Latviju, pat neuzpildot degvielu, tad tās Latvijā atstāj tikai piesārņojumu, bet labumu no pārvadājumiem gūst citi.

Daudzās ES dalībvalstīs ir speciāli izstrādāts regulējums, kas nosaka īpašu akcīzes režīmu komercklientiem.

- Kāds ir LTRK vērtējums valdībā nu jau apstiprinātajai administratīvi teritoriālajai reformai?

- Attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu mēs kā galveno jautājumu izvirzījām uzdevumu, ka administratīvi teritoriālajai reformai ir jārada priekšnoteikumi tam, lai Latvijā veidotos vairāk labi apmaksātu darba vietu. Vienkārša novadu robežu pārbīdīšana, karšu pārzīmēšana pati par sevi nekādu rezultātu nedod. Lielais jautājums ir, vai šī reforma to veicinās vai nē?

Mēs ieteicām vairākus punktus, kas, mūsuprāt, ir jāīsteno reformas gaitā. Pirmais, ko mēs rekomendējam, sakrīt ar to, ko LTRK ierosināja pirms nodokļu reformas. Ir jānodrošina, ka pašvaldības būtu legāli motivētas piesaistīt un noturēt savai teritorijai biznesu. Šobrīd mēs redzam, ka Latvijā šādas motivācijas nav.

Viens risinājums varētu būt tāds, ka daļa no uzņēmuma ienākuma nodokļa nonāk pašvaldībā. Pašlaik pret to ir iebildumi, jo, nosakot uzņēmumu ienākuma nodokļa nulles likmi reinvestētai peļņai, šā nodokļa iekasēšanas apjoms šogad nav liels. Taču ilgtermiņā tas pieaugs! Mēs ierosinām, lai daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa nonāktu pašvaldību budžetos. Šobrīd visi uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi nonāk tikai valsts budžetā. Otrs ceļš būtu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīt uz pašvaldību budžetiem pēc darbavietas adreses. Šobrīd viss iedzīvotāju ienākuma nodoklis nonāk pašvaldību budžetos tikai pēc darba ņēmēju dzīvesvietas, taču ļoti daudzi cilvēki dzīvo un strādā dažādās vietās. Nodokļi tiek maksāti tikai pēc dzīvesvietas.

Maksāt daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pēc darbavietas ir taisnīgi, jo cilvēki vietā, kur viņi strādā, izmanto šīs teritorijas infrastruktūru un pavada šajā vietā ļoti lielu savas dzīves daļu.

- Ja šādu normu pieņems, tad tas nāks par labu Rīgai, jo šeit strādā 200 000 cilvēku, kas ir deklarēti citā novadā vai pilsētā.

- Jā, bet es domāju, tas arī tāds īstermiņa skatījums. Pašlaik pašvaldībām nav motivācijas atbalstīt uzņēmējdarbību. Piemēram, tagad skandināvu investori, kuri gatavojās investēt Latvijā, apturēja investīcijas vēja parkos simtiem miljonu, bet, iespējams, pat virs miljarda, eiro apjomā. Vietējo pašvaldību iedzīvotāji protestēja, un pašvaldību vadība iedzīvotājus atbalstīja. Patiesībā, ko iegūst pašvaldība no vēja parka? Divas, trīs vai dažas darba vietas un milzīgu iedzīvotāju neapmierinātību! Tā ir tāda sistēmiska problēma. Jo produktīvāks un tehnoloģiski attīstītāks ir uzņēmums, jo tam būs mazāk darba vietu, bet būs liela pievienotā vērtība. Tāpēc pašvaldībām ir mazāka vēlme šādus uzņēmumus uzņemt pie sevis, jo tām galvenie ienākumi rodas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Šis ir galvenais iemesls, kāpēc mēs esam aizbaidījuši ļoti daudzus no lieliem investoriem, kas ir savus uzņēmumus izveidojuši citur.

Ja pašvaldībai pienāktos daļa no biznesa nodokļiem, tad pašvaldības vadība varētu uzrunāt iedzīvotājus: «Ja šis uzņēmums investēs mūsu novadā, tad pašvaldībai no tā ienāks tik un tik naudas, un par to mēs varēsim izremontēt kultūras namu, apmaksāt bērniem brīvpusdienas skolā vai jebko citu, kas būtu nepieciešams.» Tā būtu pilnīgi cita pašvaldību politiķu saruna ar iedzīvotājiem. Ja es vienkārši mēģinātu iekāpt svešās kurpēs un iztēlotos, kā es rīkotos, ja būtu pašvaldības vadītājs, tad pie esošajiem spēles noteikumiem arī es visdrīzāk izvēlētos tikt pārvēlēts, nevis uzņemtos risku atbalstīt uzņēmuma ienākšanu, kas neko nedod pašvaldībai un pret kuru ir noskaņota liela daļa no pašvaldības iedzīvotājiem. Ja šis jautājums netiks atrisināts, tad būs grūti izkustināt attīstību tautsaimniecībā.

Otrkārt. Pašvaldībām ir jādod daudz lielāka rīcības brīvība, piesaistot uzņēmējdarbību. Salīdzinājumam. Par tik lielu uzņēmējdarbības atbalstu, kāds tiek ļauts pat nelielai Vācijas pašvaldībai, Latvijā arestē vai publiski kaunina. Pašvaldībām ir nepieciešama lielāka rīcības brīvība un motivācija.

Trešais. Nodokļu maksātājiem nevajadzētu pārmaksāt par pašvaldību sistēmu. Lai pašvaldības ir kaut vai tūkstotis, bet tām vajadzētu būt finansiāli pašpietiekamām. Kāda jēga būtu ļaut pašvaldībām saņemt daļu no biznesa nodokļiem, ja šie līdzekļi tik un tā būtu jāatdod pašvaldību izlīdzināšanas fondam?

Kāda jēga ir atņemt tiem, kas kaut ko dara, lai iedotu tiem, kas neko nedara? Tāpēc reforma ir vajadzīga. Tātad - ir vajadzīga pašvaldību ekonomiskā pamatotība. Ja pašvaldība var savilkt galus kopā un tai nav jāpiemaksā, lai tā darbojas. Lielākā daļa pašvaldību ekonomiski nav pamatotas, jo tās finansē pašvaldību izlīdzināšanas fonds. Ir loģiski, ka pašvaldības, kuras nevar savilkt galus kopā, tiek apvienotas. Tad var veidoties ekonomija. Mēs atturamies paust viedokli par to, kā pareizāk būtu veidot novadus, bet lielākas vienības ir ekonomiski loģiskākas.

Ceturtais. Rīgai ir jābūt atšķirīgam statusam. Rīgai ir cits izaugsmes ātrums un pozitīvā nozīmē ir pilnīgi cita dinamika. Rīgas aglomerācijai ir nepieciešams īpašs regulējums, jo Rīga un Pierīgas pašvaldības nespēs koordinēti darboties daudzos būtiskos jautājumos, kas kopumā traucē gan attīstībai, gan atrast mobilitātes risinājumus utt.

- Pēdējā laikā LTRK tika pieminēta saistībā ar vairākām krimināllietām, kuras tika ierosinātas pēc tirdzniecības misiju braucieniem. Ja kā mērķi izvirza eksporta veicināšanu, tad ir jādodas uz citām, bieži vien eksotiskām, zemēm. Bez šīs reālās aizbraukšanas, tikai sēžot pie kartes, nav iespējams saprast, vai eksports ir iespējams. Ir jāredz attiecīgās zemes vide, veikali, pirktspēja utt.

Novilkt robežu, starp tirgus izlūkošanu, tūrismu un biznesa braucienu praktiski nav iespējams. Par ko īsti ir ierosinātas šīs krimināllietas?

- Jautājums dalās vairākās daļās. Vispirms. Eksports ir Latvijai ļoti svarīga lieta. Lai Latvija kļūtu pārtikušāka, tad mums ir jāceļ eksporta apjoms un mums ir jāceļ produktivitāte. Tie ir divi atslēgas jautājumi, un tikai tādā veidā mēs varam panākt, ka būs pietiekami līdzekļu skolotājiem, mediķiem un visur, kur tie nepieciešami. Daudzos biznesos, ne visos, bet ļoti daudzos biznesos ir ļoti svarīgi braukt uz tām zemēm, uz kurām ir nodoms eksportēt. Tirdzniecības misijas ir viens no labiem rīkiem, kā to darīt. Tāpēc tirdzniecības misijas ir ļoti laba, pareiza un atzīta lieta.

Otrs jautājums ir par to, kas attiecas uz krimināllietām. Es, protams, nezinu izmeklēšanas rezultātus, bet no tā, kas ir pieejams plašsaziņas līdzekļos, ir jāsecina, ka ir bijuši, iespējams, negodprātīgi uzņēmēji, kuri ir krāpušies, viltojuši dokumentus, ka būs tāda un tāda programma utt. Jebkurā gadījumā likumi jāievēro. Jau pusotru gadu notiek izmeklēšana. Ja tiks konstatēts, ka krāpšana bija, tad attiecīgi vainīgajiem cilvēkiem būtu jāsaņem sods. Diemžēl dažu krāpnieku dēļ tiek sakompromitēts virziens, kas ir ļoti svarīgs Latvijas ekonomiskai attīstībai. LTRK tirdzniecības misijas organizēja pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, mēs to darījām pirms Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras izveidošanas. Mēs organizējam tirdzniecības misijas arī tagad un organizēsim tās nākotnē. Mēs nedalām Eiropas naudas. To dara citas institūcijas. Tirdzniecības misijas būs, par spīti tam, ka Eiropas fondu atbalsts šādām aktivitātēm pašlaik jau ir ievērojami mazāks.

Man ir pilnīga pārliecība, ka mūsu tirdzniecības misijas ir devušas ievērojamu pozitīvu ietekmi uz Latvijas eksporta pieaugumu, un tagad dēļ negodīgiem cilvēkiem šī svarīgā lieta tiek kompromitēta. Tas ir ļoti, ļoti bēdīgi.

 Foto: F64




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats