17. novembris,
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis
Sākuma lapa » Makroekonomika » Jaunajiem ārstiem algu pielikuma vietā – nulle
Jaunajiem ārstiem algu pielikuma vietā – nulle
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 24. oktobris 2019, 11:37
Piecdesmit miljoni eiro, kas ieplānoti veselības nozares nākamā gada budžetā papildus, ir tikai viena kūkas kārta uz jau veselības aprūpei piešķirtajiem simtiem miljonu eiro, šāds secinājums izriet no Finanšu ministrijas amatpersonu skaidrotā Saeimā, skatot 2020. gada valsts budžeta projektu. Savukārt Veselības ministrijas apkopotie dati skaidri parāda, ka nākamgad veselības nozarei nemaz nav papildus plānoti pat tie paši 50 miljoni eiro.

Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija, sākot protestu, nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot ne tikai par solījumiem, bet arī likuma nepildīšanu. Šonedēļ kļuvis zināms Veselības ministrijas plāns, kā sadalīt mediķu atalgojumam papildus iedoto naudu, un šo plānu mediķi uztver kā drupačas, nevis kā kūku ar vairākām kārtām. Jaunajiem ārstiem, rezidentiem algu palielinājums vispār nav plānots, algas nav plānots palielināt vecmātēm, māsām, ārstiem, izņemot tos, kuri strādā intensīvajā terapijā. «Cik ilgi māsām pietiks spēka strādāt šādos apstākļos, divos trijos darbos, lai nodrošinātu iztiku? Māsas, strādājot pārslodzes režīmā, jo nav iespējams piesaistīt pietiekamu māsu skaitu ne operācijās, ne pacientu aprūpē, vairs nespēj garantēt pacientu drošību,» saka Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina. Savukārt jaunos ārstus pārstāvošais Pauls Sīlis atzina: rezidenti noteikti apsvērs iespēju aizbraukt - strādāt un mācīties ārzemēs.

Veselības nozares budžets nākamgad skaitliskā izteiksmē ir lielāks, tomēr, izpētot Veselības ministrijas datus, ir pamanāms, ka 2020. gadā nozares budžets ir par 40 miljoniem eiro lielāks. Kāpēc ne 50 miljoni eiro, par kuriem pie ikvienas iespējas runā premjerministrs un Finanšu ministrija? Izpētot nozares budžetu pa sadaļām, ir redzams, ka samazinājums skar sadaļu, ko 2019. gadā sauca par «Eiropas Komisijas atļauto atkāpi», kas šogad veido 154,2 miljonus eiro no visa budžeta. Savukārt nākamgad šie līdzekļi ir piešķirti mazākā apmērā, proti, 144 miljoni eiro. Pārējās budžeta sadaļās - pamatfunkcijas, Eiropas Savienības fondi un viens procents sociālo iemaksu, ko novirza veselības aprūpei, - ir pieaugums, kas veido nedaudz vairāk par 40 miljoniem eiro.

Lai izpildītu veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto ārstniecības personu atalgojuma pieaugumu par 20 procentiem, Veselības ministrijai bija nepieciešami 119,6 miljoni eiro. Ņemot vērā, ka saskaņā ar budžeta likumu šim mērķim tiks piešķirts 42,1 miljons eiro, iztrūkstošais finansējums ir vismaz 60 miljoni eiro, proti, tik daudz papildu naudas vēl būtu nepieciešams, lai izpildītu mediķiem doto solījumu un arī likumu. «Faktiskā darba samaksa ārstniecības iestādēs jau tiek maksāta lielāka, to iestādes dara, izmantojot citiem mērķiem paredzēto naudu,» sacīja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Āris Kasparāns. Šī ir ļoti būtiska problēma valsts slimnīcās, kur izdevumi ir daudz lielāki, nekā valsts spēj tos nosegt.

«Lai kurā komisijā skatītu budžetu, visi saka, ka ir par maz,» atgādinot, ka šāds budžets pieņemts politisku diskusiju rezultātā, sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāre budžeta jautājumos Jolanta Plūme. Finanšu ministrijas ieskatā, uz veselības budžetu jāskatās kā uz kūku, kur katra nākamā finansējuma daļa ir kā jauna kūkas kārta. Piemēram, esot jārēķina, ka 144 miljoni eiro ir iedoti papildus (šī ir nauda, ko valdība ielika veselības nozares budžetā kā naudu tās vietā, kas šogad vēl tiek nofinansēta kā budžeta atkāpe), 50 miljoni eiro vēl ir papildus, tāpat jāskatās uz vienu procentu sociālo iemaksu, kas 2020. gadā veselības budžetam dod 100 miljonus eiro. Vienvārdsakot, veselības nozares kūka ir trekna un daudzām kārtām.

Citādāk domā cilvēki, kuri strādā medicīnā. «Mēs lūdzam pirms budžeta pieņemšanas pārskatīt iespējas un nodrošināt visu mediķu algu palielinājumam nepieciešamo naudu, jo veselības nozare ir badināta gadu no gada,» sacīja Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece. «Ļoti sarežģīta situācija ir ar jaunajiem ārstiem. Mēs visi nesen kā šausminājāmies par Valsts kontroles revīzijas rezultātiem un situāciju ar ārstiem un māsām, novecošanu un izdegšanu, un tagad ir budžets, kas nemaz nerisina šo situāciju.» Diemžēl rezidentiem, jaunajiem ārstiem nekāds algu palielinājums netiek plānots. «Mēs sagaidīsim tikai jauno ārstu aizplūšanu prom no Latvijas,» uzsvēra I. Aizsilniece. Ja nav rezidentu, tad nebūs arī sertificētu ārstu. Pret šādu budžeta projektu, kas esot sastādīts neprofesionāli, iebilst arī Latvijas mediķu arodbiedrība. «Valdība nav pildījusi neko no tā, kas bija solīts,» saka arī I. Ortveina no Māsu asociācijas. «Vai ir kāda nozare valstī, kur cilvēki bijuši spiesti strādāt divkārt lielākas slodzes, lai nopelnītu algu, ko citi nopelna, strādājot normālu darba dienu? Šādos apstākļos strādājot, mēs nevaram garantēt pacientu drošību. Latvijā pat neviens nezina, cik vispār ir māsu un kādam jābūt viņu skaitam, lai nodrošinātu veselības aprūpi. Cik ilgi pietiks spēka?»

Protestējot pret politiķu liekulību, Ārstu biedrība un jaunie ārsti ir nosūtījuši vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un solīto. Jaunie ārsti apkopojuši visu Saeimā pārstāvēto partiju programmās ierakstītās apņemšanās, kā arī atsevišķu deputātu publiski solīto. Šīs akcijas mērķis ir katram deputātam personīgi atgādināt par viņa pienākumu rūpēties par Latvijas valsts un nācijas ilgtspēju, tālredzīgi un saprātīgi rīkojoties ar nodokļu maksātāju līdzekļiem.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats