15. oktobris, Otrdiena
Vārda dienas: Eda, Hedviga, Helvijs
Sākuma lapa » Makroekonomika » Auto apdrošināšanas un sviesta cenas pēdējos gados kāpušas par 60%
Auto apdrošināšanas un sviesta cenas pēdējos gados kāpušas par 60%
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 9. oktobris 2019, 11:24
Septembrī Latvijā fiksēts zemākais patēriņu cenu kāpums šogad – mēneša laikā preces un pakalpojumi sadārdzinājušies par 0,1 procentu, gada laikā – par 2,6 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt, izpētot cenu izmaiņas vairāku gadu garumā, CSP secinājusi, ka šā gada septembrī tās bija par 8,9% augstākas nekā 2015. gadā.

Ievērojamākais cenu kāpums šo nepilnu četru gadu laikā bijis pakalpojumu jomā, piemēram, autotransportlīdzekļu apdrošināšana sadārdzinājusies par 62%, kompleksie atpūtas pakalpojumi - par 27%, finanšu pakalpojumi - par 25%. Ļoti liels cenu lēciens bijis arī atsevišķiem pārtikas produktiem, piemēram, sviestam, kartupeļiem, cūkgaļai.
Tomēr, pēc ekonomistu prognozēm, inflācijas ilgtermiņa perspektīvas ir vērstas lejup. Pēc SEB bankas makroekonomikas eksperta Daiņa Gašpuiša teiktā, par to liecinot tendences globālajā ekonomikā, kas attiecīgi koriģēs arī patēriņa cenu virzību. «Pēdējos mēnešos attīstīto valstu inflācija ir noslīdējusi zem 2%. Tas pamatā atspoguļo enerģijas inflācijas samazināšanos. Pasaule, tajā skaitā Latvija, ir veiksmīgi izvairījusies no iespējamā naftas cenu sprādziena, kas atsauktos krasā inflācijas lēcienā. Šobrīd negaiss ir pāri, taču nesenais uzbrukums Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai ir skaidri norādījis uz iespējamiem riskiem, kuriem ir visas iespējas atkārtoties. Eirozonas pamatinflācija ir saglabājusies raksturīgi zema, un, tā kā ekonomika tik tikko aug, maz ticams, ka tai ir potenciāls paātrināties. Lai arī stundas algas pieaugums ir audzis, tas atspoguļo nostrādāto stundu skaita kritumu, nevis kopējās algas pieaugumu. Tāpat uzņēmējdarbības apsekojumi norāda uz lejupvērstu spiedienu uz pārdošanas cenām,» sacīja D. Gašpuitis. Pēc viņa prognozēm, šogad inflācija varētu būt 2,8 procentu apmērā, nākamgad - 2,2 procentu apmērā.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš ir līdzīgās domās - līdz gada beigām inflācija Latvijā nepārsniegs 3%, bet nākamgad tā varētu būt 2,5% līmenī. Šādas prognozes viņam ļauj izdarīt

ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanās pasaulē, kas liek domāt, ka arī resursu cenas pasaulē būs drīzāk ar lejupejošo tendenci. «Taču, ja ekonomiskā situācija pasaulē un Eiropā turpinās pasliktināties, inflācija Latvijā nākamgad var būt arī būtiski zemāka par šobrīd prognozēto,» pieļauj M. Āboliņš.

Viņš uzskata, ka septembrī patēriņa cenās Latvijā beidzot sāka parādīties akcīzes nodokļa samazinājums stiprajam alkoholam, kas stājās spēkā jau augustā, taču pilno efektu no akcīzes likmes samazinājuma pircēji vēl neesot sajutuši. Arī Swedbank ekonomiste Laimdota Komare domā, ka akcīzes nodokļa samazinājuma ietekme ir atnākusi nedaudz novēloti - visdrīzāk nule tikai izpārdoti krājumi ar iepriekšējo akcīzi.

«Septembrī Latvija ir sagaidījusi jauno graudaugu ražu, kā arī dārzeņu un augļu raža ir bijusi gana laba. Kartupeļiem, svaigiem dārzeņiem un augļiem, miltiem un citiem graudaugiem cenas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājušās. Savukārt maizes cenai kritumu vēl nemanām. Graudi novākti un pārstrādāti miltos agrāk, nekā uzcepta maize. Kaut gan septembrī mēneša inflācija pārtikas produktiem ir ar mīnusa zīmi, vēl joprojām pārtikas preču cenas gada laikā aug straujāk, nekā tās aug nepārtikas precēm un pakalpojumiem,»secina L. Komare. Viņa sagaida, ka cenu pieaugums saglabāsies mērens, kā rezultātā 2019. gada inflācija varētu būt tuvu 2,9 procentiem.

D. Gašpuitis gan pieļauj, ka pārtikas sadārdzināšanās varētu turpināties, it īpaši atsevišķos segmentos. Tāds, piemēram, ir cūkgaļas segments. «No nesamērīgiem lēcieniem mūs glābj tas, ka globālie krājumi ir labā līmenī, kā arī tas, ka tirgū ienāks spēcīgs zemo cenu spēlētājs. Ekonomikai bremzējoties, sekos arī atalgojuma kāpuma palēnināšanās, kas mazinās spiedienu uz cenām. Tomēr tas neizzudīs. Ja patērētāju noskaņojums sāks strauji vājināties, tas noteikti arī mainīs pieprasījumu pēc zemāku cenu patēriņa precēm, kas var noteiktos segmentos likt būtiski pārskatīt līdzšinējo preču un pakalpojumu cenošanas politiku,» bilst D. Gašpuitis.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats