12. novembris, Otrdiena
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
Sākuma lapa » Makroekonomika » PVN plaisā pazūd miljoniem eiro
PVN plaisā pazūd miljoniem eiro
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 12. septembris 2019, 13:27
Neieņemtā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) dēļ valsts budžetam pēdējos piecos gados secen gājuši aptuveni 1,7 miljardi eiro. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests ir optimistiski noskaņots – PVN plaisa strauji samazinās, un šāda tendence būs arī nākamajos gados.

Nodokļu plaisa - tā ir nodokļu summa, kuru nodokļu maksātāji nedeklarē vai pat deklarē, taču tā arī valsts budžetā nesamaksā. Pērn tie bija 280 tūkstoši eiro, bet 2010. gadā - pat 538 tūkstoši eiro. Eiropas Komisijas publiskotie dati liecina, ka Latvijā PVN iztrūkums 2017. gadā ir pieaudzis par 1,9 procentiem. Savukārt VID aprēķini liecina, ka PVN plaisa ar katru gadu samazinās. 2016. gadā tā bija 12,3%. 2017. gadā - 12,1%, bet pērn vairs tikai 10,2 procenti.

Šā gada septiņos mēnešos nodokļu kontroles rezultātā novērsti PVN zaudējumi 73 miljonu eiro apmērā.

Valsts ieņēmumu dienests PVN nodokļu plaisas samazināšanos skaidro ar vairākiem faktoriem , piemēram, ar labvēlīgu ekonomisko situāciju valstī, normatīvo aktu un administratīvo procedūru izmaiņām, kas ieviestas ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros. Tā, piemēram, PVN plaisas samazināšanos tieši pēdējos ir sekmējusi reversās maksāšanas kārtības ieviešana dažādos problemātiskajos segmentos - būvniecības pakalpojumiem un sadzīves iekārtām, dārgmetālu apritei, mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem. 2018. gadā PVN plaisas mazināšanos sekmēja arī samazinātais ar PVN apliekamo darījumu slieksnis, kā arī samazinātā PVN likme 5 procentu apmērā Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN plaisa nav tikai Latvijai raksturīga problēma. Eiropas Komisijas dati liecina, ka 2017. gadā ES valstis PVN neieņēma kopumā 137 miljardus eiro. Lai gan PVN iztrūkums, kā to dēvē ES amatpersonas, ar katru gadu nedaudz samazinās, tas joprojām ir ļoti liels. Tas atgādina par to, ka ir vajadzīga visaptveroša ES PVN noteikumu reforma, ko 2017. gadā ierosināja EK, un ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm, lai cīnītos pret krāpšanu PVN jomā. «PVN iztrūkums parāda PVN izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumu efektivitāti katrā dalībvalstī, jo tas sniedz aplēsi par ieņēmumu zaudējumiem, kuru iemesls ir krāpšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešana, bankroti, finanšu maksātnespējas gadījumi, kā arī nepareizi aprēķini,» uzsver EK.

Savukārt VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča atklāja, ka Eiropas Savienībā (ES) 2015. gadā vidējā PVN plaisa bija apmēram 12% un katru gadu tā samazinās aptuveni par vienu procentpunktu. «10% ir ES vidējais rādītājs, un nu jau mēs tam esam pietuvojušies,» viņa sacīja.

PVN plaisu Latvijā, pēc VID skaidrotā, ir mazinājuši arī VID īstenotie preventīvie un uzraudzības pasākumi, tomēr īpaša loma ir tieši pašu problemātisko nozaru iniciatīvai un aktīvajai rīcībai, kas vērsta uz pašsakārtošanos un godīgas konkurences stiprināšanu nozarē.

«VID darbs šobrīd ir vērsts uz labprātīgu nodokļu nomaksu, mēs turpināsim strādāt šajā virzienā, un es esmu pārliecināta, ka jau dažos turpmākajos gados šāda pieeja dos būtisku pienesumu valsts tautsaimniecībai, kas, vienkārši sakot, nozīmē vairāk naudas veselības aprūpei, izglītībai, drošībai un daudz kam citam,» uzsver VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID ir pārliecināts, ka arī 2019. un 2020. gadā PVN plaisa Latvijā turpinās samazināties, tomēr tās samazināšanās temps, visticamāk, paliks lēnāks. Tas saistīts gan ar prognozētajām makroekonomiskās attīstības tendencēm, gan arī faktu, ka tuvākā gada laikā nav paredzamas kādas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā kopumā.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats