21. septembris, Sestdiena
Vārda dienas: Matīss, Modris
Sākuma lapa » Makroekonomika » Valdībai un sociālajiem partneriem pretēji uzskati par nākamā gada valsts budžetu
Valdībai un sociālajiem partneriem pretēji uzskati par nākamā gada valsts budžetu
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 28. augusts 2019, 13:45
Valdību un sociālo partneru veidojošā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) nav vienprātības par nākamā gada valsts budžeta veidošanu. No vienas puses, darba devēji prasa stabilu un paredzamu nodokļu politiku, no otras puses, darba ņēmēji uzstāj uz solītajām reformām.



NTSP sēdes vadītājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns pauda bažas par valdības iespējamu vēlmi veikt izmaiņas nodokļos, kā arī iesākto reformu apturēšanu. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka šī valdība ir apņēmusies veikt visas pieteiktās reformas, bet par izmaiņām nodokļos tikšot diskutēts vēlāk.

Baldzēns pēc sēdes skaidroja, ka turpmākās diskusijas 2020. gada budžeta kontekstā būs gan par iepriekš apsolīto atalgojuma palielināšanu mediķiem un pedagogiem, gan tikšot uzturēta diskusija par izmaiņām, kas attiecas uz minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī atvieglojumiem.

Līdz šim gadam minimālā alga Latvijā tika paaugstināta teju katru gadu. 2018. gada 1. janvārī tā tika noteikta 430 eiro apmērā un kopš tā laika nav mainīta.

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, Latvijas darba devēju konfederācija LDDK tomēr aicina ievērot 2017. gadā pieņemto NTSP lēmumu līdz 2020. gadam saglabāt minimālo mēneša darba algu 430 eiro apmērā un uzsver, ka visām sarunām par minimālās mēneša algas paaugstināšanu ir jānotiek Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē. LDDK atzinīgi vērtē, ka nākamā gada valsts budžetā nav paredzētas fundamentālas izmaiņas nodokļu sistēmā, saglabājot stabilitāti trīs gadu periodā pēc nodokļu reformas.

LDDK arī uzsver, ka nepieciešama lielāka sociālo partneru iesaiste valsts budžeta veidošanā, izvērtējot arī darba devēju iesniegtos priekšlikumus. Līdz šim diskusijas par iespējamām budžeta pozīciju izmaiņām noritējušas tikai koalīcijas partneru starpā.

«Valsts budžetu jāveido, ievērojot stratēģiskās plānošanas principus, lai nodrošinātu kvalitatīvu rezultātu vidējā termiņa robežās un ilgtermiņā. Darba devējiem un visai sabiedrībai ir svarīga ekonomiskā stabilitāte un prognozējamība. Tādēļ aicinām pieņemt pārdomātus lēmumus, konsultējoties ar sociālajiem partneriem sociālā dialoga formātā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē un tās apakšpadomēs,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Vienlaikus darba devēji uzsver, ka diferencētā neapliekamā minimuma noteikšana iedzīvotāju ienākuma nodoklim ir radījusi ļoti sarežģīti administrējamu sistēmu, kas nav mazinājusi sociālo nevienlīdzību, tāpēc šīs sistēmas papildināšana, ieviešot 1,09 koeficientu prognozējamiem algas ienākumiem nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, pēc darba devēju domām, nav atbalstāma.

Ar šādu koeficientu Finanšu ministrija rosina papildināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formulu, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem, pieaugot ienākumiem, nerastos IIN piemaksas jeb parāds. Tas esot nepieciešams, jo pēdējos gados palielinājušās vidējās bruto darba algas. 2018. gadā pieaugums vidēji ir 9 procenti.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats