17. novembris,
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis
Sākuma lapa » Makroekonomika » Kārtējais nodoklis? Varētu ieviest īpašu maksājumu energoneefektīvu ēku īpašniekiem
Kārtējais nodoklis? Varētu ieviest īpašu maksājumu energoneefektīvu ēku īpašniekiem
Autors: Antra Gabre / NRA.lv / 20. augusts 2019, 11:17
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma pieļāva, ka tuvākajos gados varētu ieviest īpašu maksājumu energoneefektīvu ēku īpašniekiem. 

Tas attiektos arī uz nerenovētu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem. Tādējādi dzīvokļu īpašnieki būtu spiesti rūpēties par savu kopīpašumu, taču nav teikts, ka kārtējais nodokļa slogs ir labākais risinājums. Vienkāršākais gan.

R. Nemiro sacīja, ka maksājumu, ko varētu nosaukt par nodokli, nākamgad noteikti neieviesīs, turklāt iedzīvotājiem ir alternatīva - renovēt ēkas. Pašreizējā finansēšanas periodā Eiropas fondu naudu saņemt vairs nav iespējams. Tie, kuri savu kopīpašumu - daudzdzīvokļu māju - nav renovējuši, vēl jo mazāk tagad būs ieinteresēti iesaistīties, un diemžēl kopīpašniekiem daudzos gadījumos trūkst izpratnes par mājas stāvokli. Padomju laika dzīvojamais fonds ir sliktā tehniskā stāvoklī un ar katru gadu vairāk pasliktinās. Iedzīvotāji kūtri iesaistās ēku renovācijā, acīmredzot pašreizējā stimulu sistēma nav pietiekami efektīva. Šī ir valstiska mēroga problēma, kas jārisina, labāk jau neizgudrojot velosipēdu no jauna.

Televīzijas raidījumā R. Nemiro skaidroja, ka līdz ar Eiropas Savienības mērķi kļūt energoefektīviem tiek ieviests princips piesārņotājs maksā. Šajā jomā Latvijā grūti sokas ar ēku siltināšanu, kas ļautu ietaupīt līdz 45 procentiem enerģijas patēriņa apkurei. Domāts pārskatīt likmes arī lielajiem piesārņotājiem un energoneefektīviem uzņēmumiem.

Piemēram, Rīgas dome ir noteikusi, ka par daudzdzīvokļu māju, kurai veikta visu fasāžu siltināšana pēc tās nodošanas ekspluatācijā, vai brīvi stāvošām telpu grupām (dzīvokļiem), kas atrodas šādas ēkas sastāvā, pienākas 90 procentu nekustamā īpašuma nodokļa atlaide. To var piešķirt uz laika periodu, ne ilgāku par 10 gadiem. Iespējams, tas nav visleknākais burkāns, ar ko vilināt dzīvokļu īpašniekus siltināt ēkas un atjaunot to konstrukcijas, tomēr pagaidām tas ir vismaz kaut kāds stimuls.

Par padomju laikā būvēto ēku kompleksu atjaunošanu pirms gadiem desmit bieži runāja toreizējā Rīgas Enerģētikas aģentūras vadītāja Maija Rubīna. Viņas teikto daudzi uzskatīja par provocējošu informāciju, lai gan turpmākie notikumi pierādīja, ka inženierzinātņu doktorei ir taisnība. Proti, M. Rubīna brīdināja, ka rīdzinieki, kuri dzīvo pašvaldības apsaimniekotajās daudzdzīvokļu ēkās, varētu piedzīvot māju siltināšanu piespiedu kārtā. Piemēram, piespiedu atjaunošana notiktu tad, ja ēka vai tās konstrukcijas būtu nolietojušās līdz kritiskajai robežai un tās būtu steidzami jāremontē. Tad lēmumu varētu pieņemt mājas pārvaldnieks vai apsaimniekotājs bez dzīvokļu īpašnieku kvoruma, jo nereti tieši tas ir klupšanas akmens - dzīvokļu īpašnieki vai nu nespēj sanākt kopā un vienoties par veicamajiem darbiem, vai arī nav spējīgi izvērtēt ēkas tehnisko stāvokli un noteikt steidzamākos darbus, tā vietā izvēloties kosmētisku remontu. Vēl viens no līdzekļiem būtu īpaša uzkrājuma veidošana daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, bet ēkās ar dažiem dzīvokļiem uzkrājuma veidošana būtu vai nu ilga, vai dārga. Vērtējot Latvijas kaimiņu valstu pieredzi, ēku renovācijā iedzīvotājus varētu atbalstīt ar valsts līdzfinansējumu, nevis kārtējo nodokli.

2011.GADĀ IZTEIKTS BRĪDINĀJUMS

Inženierzinātņu doktore Maija Rubīna intervijā Neatkarīgajā:

« - (..) Mūsu rīcībā ir 10 vai 20 gadu, lai mājas renovētu. Ja nekas netiks darīts, pēc tam diezgan daudz šo ēku būs grausti. Tad būs cita saruna - par to, ka jāveido jauns dzīvojamais fonds, un var izrādīties, ka privatizētā dzīvokļa īpašniekam jāmeklē kur dzīvot. Būs vai nu bankā jāņem kredīts, lai nopirktu dzīvokli, vai jāmaksā ļoti lieli maksājumi par īri jaunajās dzīvojamās mājās. Tāpēc iesakām mainīt likumdošanu, ka renovācija veicama piespiedu kārtā. Iedzīvotājus pierunāt var tad, ja viņi izveidojuši biedrības un demonstrējuši, ka spēj savā starpā sarunāties. Tur, kur pēc māju vispārējās privatizācijas gadiem ilgi (likums nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku biedrības izveidošanai tiek dots pusgads) biedrība nav izveidota, kādam citam jāuzņemas atbildība par dzīvojamo māju, jo iedzīvotāji savu īpašnieka funkciju nav spējīgi veikt.

Neatkarīgā: - Māju atjaunos un iedzīvotājus pēc tam nostādīs fakta priekšā - maksājiet?!

- Jā, ar iedzīvotājiem nepārrunājot un viņu viedokli neprasot. Tāpēc, ka iedzīvotāji pierādījuši - viņi spēj tikai maksāt, bet ne organizēt kopīpašuma apsaimniekošanu. Šodien šo darbu ir uzņēmies pašvaldības apsaimniekotājs. Tas nozīmē, ka apsaimniekotājs vai pārvaldītājs arī lemj par to, kas nodots viņa atbildībā, jo viņš ir atbildīgs, lai dzīvojamais fonds nezaudētu savu vērtību un ilgmūžību. Dzīvoklī īpašuma tiesības neviens neaizskars.»

Avots: Neatkarīgā, fragments no 2011. gada 20. oktobrī publicētās intervijas Maija Rubīna: Renovācija veicama piespiedu kārtā

ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTE

10 gadu laikā, kopš pieejams Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, Latvijā atjaunotas 802 ēkas.

2014.-2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā kopš 2016. gada:

iesniegti 508 projekti,

no kuriem noslēgusies būvniecība - 61 projektā,

būvniecības procesā atrodas 95 projekti,

vērtēšanas procesā - 352 projekti,

kopējais pieprasītais finansējums - 84,5 miljoni eiro

Atjaunošanai pieteikto ēku skaits plānošanas periodā reģionos:

Kurzemes 146

Vidzemes 74

Latgales18

Zemgales 55

Rīgas 215

Avots: Ekonomikas ministrija




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats