Labklājības ministrija ir sagatavojusi plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai no 2020. līdz 2021. gadam, tomēr tā ieviešanai ir nepieciešams būtisks papildu finansējums, piemēram, nākamgad vien ap 30 miljonu eiro.
Tieši par minimālo pensiju un garantēto minimālo ienākumu tiesībsargs jau vairākkārt ir brīdinājis atbildīgo nozares ministriju un arī valdību - ja tā izliksies neredzam problēmu un nerīkosies, tiesībsargs iesniegs pieteikumu Satversmes tiesai. Labklājības ministrijā Neatkarīgajai apliecina, ka ministrija šajā gadā ir saņēmusi piecas tiesībsarga Ministru kabinetam adresētas vēstules ar rekomendācijām nekavējoties pārskatīt sociālā atbalsta sistēmu attiecībā uz mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām - par nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas pasākumiem; par garantētā minimālā ienākuma līmeņa apmēra palielināšanu; par trūcīgas personas ienākuma līmeņa apmēra palielināšanu; par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra palielināšanu; par vecuma pensijas minimālo apmēru. Uz visām, izņemot pašu pēdējo, šogad augustā rakstīto, valdība tiesībsargam esot arī atbildējusi.
Tēma aktuāla, bet...
Nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana joprojām ir aktuāla, tas arī ietverts deklarācijā par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, atgādina ministrijā. «Piekrītam, ka pašlaik noteiktais minimālo ienākumu slieksnis ir pārāk zems, lai veiksmīgi mazinātu nabadzību un sociālo nevienlīdzību, it īpaši to iedzīvotāju vidū, kas ir ar viszemākajiem ienākumiem vai bez ienākumiem vispār,» Neatkarīgajai saka Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa. Lai palielinātu nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumus, Labklājības ministrija sagatavojusi plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021. gadam, un tas ir saistīts ar jau pirms laba laika izstrādātu un arī valdības jau sen pieņemtu koncepciju Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu.
E. Celmiņa atzīst, ka līdzīgs plāns tika sagatavots arī iepriekšējos gados, tomēr papildu finansējums tā īstenošanai netika iekļauts 2019. gada budžeta projektā.
Katru gadu kaut ko iedod
Lai arī koncepciju un plānus neīstenojam, tomēr atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām atsevišķi pasākumi ir, piemēram, pensiju indeksācija, kur tagad piemēro lielāku indeksu vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu, vai arī - par 50 centiem palielināts pensiju piemaksas apmērs personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim. Labklājības ministrijas speciāliste norāda, ka no šā gada rudens paredzēts indeksēt arī pensiju piemaksas, kā arī vecuma pensijām, kur ir liels apdrošināšanas stāžs, pensiju indeksācijā piemērot faktisko patēriņa cenu indeksu un 80 procentu (līdz šim 70) no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.
Plāno pilnīgi citu minimālās pensijas aprēķinu
Kādus pasākumus paredz šis valdībā vēl neapstiprinātais plāns nākamajam gadam? E. Celmiņa stāsta, ka, pirmkārt, tas paredz palielināt minimālo valsts pensiju aprēķina bāzi no 64 līdz 99 eiro, nesaistot to ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet gan nosakot to 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas (494 eiro) un gradāciju nosakot katram stāža gadam.
Tāpat plāns paredz palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (pensijas vecumu sasniegušajiem un apgādnieku zaudējušām personām) arī līdz 99 eiro, tieši tāpat plānots palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru personām ar invaliditāti - 3. invaliditātes grupai līdz 99 eiro, bet 1. un 2. invaliditātes grupai - paaugstinot pabalsta aprēķina bāzi līdz 99 eiro un nosakot, ka personām ar 1. invaliditātes grupu tiks paaugstināts arī pabalstam piemērojamais koeficients - no 1,3 līdz 1,4.
«Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana pozitīvi ietekmēs aptuveni 11 000 valsts iedzīvotāju, bet minimālo valsts pensiju aprēķina bāzes palielināšana pozitīvi ietekmēs aptuveni 71 000 valsts iedzīvotāju, tajā skaitā vecuma pensiju saņēmējus, invaliditātes pensiju saņēmējus, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējus un izdienas pensiju saņēmējus,» ministrijas aprēķinus komentē E. Celmiņa. Vēl virkne pasākumu plānoti 2021. gadā, piemēram, palielināt trūcīgas personas ienākuma līmeni līdz 198 eiro jeb 40 procentu no ienākumu mediānas pirmajai personai mājsaimniecībā (jāatgādina, ka visa koncepcija piedāvā ieviest citu skatījumu uz minimālajiem ienākumiem, nabadzību).
Saskaņā ar aprēķiniem nākamgad papildus nepieciešami vairāk nekā 27 miljoni eiro no valsts budžeta, kā arī vairāk nekā divi miljoni eiro no pašvaldību budžetiem. Par to valdībai būs jālemj jau augusta beigās.
Rādīt reklāmu
