Seniori, kuri pensionējās pēc 2012. gada, pensiju piemaksu par darba stāžu nesaņem, lai arī daļai vēl padomju laikos nostrādāti pat 20 un vairāk gadu. Piemaksas apmērs ir viens eiro, bet pensionāriem, kuri pensionējušies līdz 1996. gadam, piemaksa ir 1,50 eiro par vienu darba stāža gadu. Par iespēju atsākt piešķirt piemaksas diskutēts vairākkārt, tomēr, kā argumentu izvirzot ierobežotās budžeta iespējas, konkrēts lēmums līdz šim nav pieņemts. Neatkarīgā rakstīja, ka šāgada maijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai izskatīšanai tika piedāvāti jau konkrēti pensiju likuma grozījumi, kā arī detalizēti Labklājības ministrijas aprēķini, tomēr komisija par priekšlikumiem nemaz nebalsoja, un šis jautājums netika iekļauts arī turpmākajās komisiju sēdēs.

Pensiju likuma grozījumus par pensiju piemaksu piešķiršanu visiem pensionāriem, kuriem ir darba stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pensiju likuma izmaiņu izstrādes darba grupa nodos Labklājības ministrijai, Neatkarīgajai apstiprināja Saeimas deputāts un šīs darba grupa vadītājs Andrejs Klementjevs. Deputāts norāda, ka pašlaik Latvijā ir 127 000 pensionāru, kuriem nav piešķirtas piemaksas par darba stāžu, no tiem 24 procentiem jeb 2280 pensionāriem pensijas apmērs ir līdz 200 eiro. Savukārt 80 procentiem invaliditātes pensiju saņēmēju jeb 24 100 cilvēkiem invaliditātes pensijas apmērs ir līdz 200 eiro. Ja tiktu piešķirtas piemaksas par stāžu līdz 1996. gadam, vecuma pensijas apmērs palielinātos vidēji par 22 eiro mēnesī, bet invaliditātes pensijas - par 12 eiro mēnesī. Labklājības ministrija ir veikusi arī aprēķinus, kādā veidā piemaksas piešķirt, jo ir skaidrs, ka visiem pensionāriem, kuri pensionējušies no 2012. gada līdz pat šodienai, to izdarīt uzreiz vienā datumā nav iespējams. Pensiju likuma grozījumi paredz to darīt pakāpeniski. Dažādus variantus apspēlējusi arī Labklājības ministrija, norādot: ja pensiju piemaksas 2020. gadā piešķirtu visiem 127 000 senioru (vienu eiro par stāža gadu), tas maksātu gandrīz 30 miljonus eiro, savukārt, ja 2020. gadā sāktu maksāt piemaksas pensionāriem, kuri pensionējās 2012. un 2013. gadā, tad budžetā papildus nepieciešami septiņi miljoni eiro. Piemaksas tiktu atjaunotas, sākot no 2020. gada, bet no 2024. gada visiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piešķirtu piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas. Likumprojektā paredzēts, ka 2020. gadā sāktu maksāt pensiju piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam tiem pensionāriem, kuri pensionējās 2012. un 2013. gadā. Aprēķini liecina, ka nākamgad papildus budžetā šādam pakāpeniskam piemaksu piešķiršanas variantam būtu nepieciešami 5,96 miljoni eiro. A. Klementjevs lūdzis Labklājības ministriju iekļaut šo likumprojektu 2020. gada valsts budžeta likumprojektu paketē un izskatīt to kopā ar 2020. gada valsts budžetu. «Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir nepieciešams aptuveni pusgads, lai sagatavotos grozījumu ieviešanai, tāpēc kā likumprojekta spēkā stāšanās datumu varētu noteikt nākamā gada 1. jūliju,» sacīja deputāts.

Jāatgādina, ka Satversmes tiesa 2013. gadā lietā par pensiju piemaksu izmaksu atcelšanas atbilstību Satversmei atzina, ka, ekonomiskās krīzes ietekmē samazinoties finanšu līdzekļiem speciālajā budžetā, piemaksu atcelšana ir pieļaujama un otrādi. Turklāt ekonomiskās izaugsmes apstākļos nav pamatojams, kāpēc daļai pensionāru piemaksas ir piešķirtas, bet daļai nav. Iepriekš arī sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka situācija ir netaisnīga, jo faktiski nekādi nav pamatots, kāpēc pensionārs, kas dzimis decembrī un vēl varēja 2011. gadā saņemt piemaksu, bet pensionārs, kas ir tikai mēnesi vecāks, bet ar identisku darba stāžu, piemaksu vairs saņemt nevar.