Igaunijā par alkohola akcīzes samazināšanu galīgajā lasījumā balsoja 70 deputātu un tikai deviņi deputāti bija pret. Deputāti, kuri atbalstīja nodokļa samazināšanu, uzskata, ka tas ļaus samazināt to alkohola daudzumu, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas, un attiecīgi tādējādi palielināt šo produktu noietu Igaunijā. Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta prezidentei Kersti Kaljulaidai.

Pašreizējā situācijā, tikai samazinot akcīzes nodokli, Latvija var mazināt ienākumu kritumu valsts budžetā no akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa un izvairīties no negatīvās ietekmes uz uzņēmējdarbības attīstību reģionos, uzsver Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA). Pērn ieņēmumi no alkohola akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa valsts budžetā bija aptuveni 391 miljons eiro. LANA prognozē, ka, Igaunijā samazinot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, Latvijas budžetā 2019. gadā ieņēmumi samazināsies par 25 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2018. gada ieņēmumiem, bet 2020. gadā tikai alkohola akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa zaudējumi sasniegs aptuveni 46 miljonus eiro.

«Šā gada valsts finanšu rādītājos ietekme no akcīzes nodokļa izmaiņām tik izteikti vēl nebūs redzama, jo pirmajā pusgadā pierobežas tirdzniecība, lai arī bija mazāka pēc akcīzes paaugstināšanas 1. martā, tomēr turpinājās. Tagad, pēc Igaunijas lēmuma samazināt akcīzi alkoholam ar 1. jūliju, cenas abās valstīs izlīdzināsies, un tas nozīmē, ka pierobežas tirdzniecība pārtrauks eksistēt. Šoreiz ir vietā teiciens - mazāk ir labāk, tas ir, jo mazāks akcīzes nodoklis, jo mazāk cietīs gan valsts budžets, gan uzņēmējdarbība,» uzsver LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Kā rāda LANA rīcībā esoša pētījuma dati, 16% Igaunijas iedzīvotāju viens no galvenajiem Latvijas apmeklējuma iemesliem ir alkohola iegāde. «Jāņem vērā, ka šie tūristi Latvijā iegādājās arī degvielu un citas preces, kas nozīmē, ka patiesās pierobežas tirdzniecības zaudēšanas sekas 2020. gada budžetā varētu atspoguļoties ar 100 miljonu eiro mīnusa zīmi. Akcīze un pievienotās vērtības nodoklis ir būtiska ieņēmumu daļa valstij, bet reģionu biznesa attīstība ir cits, ļoti nozīmīgs valsts ekonomiskās izaugsmes jautājums. Tā, piemēram, Ziemeļvidzemei vien alkohola tūrisma likvidēšana draud ar 300 tiešo darba vietu zudumu,» atzīmē LANA izpilddirektors.

Savukārt, samazinot akcīzes nodokli alum un stiprajiem dzērieniem līdzīgi kā Igaunijā par 25%, pierobežas tirdzniecība, pēc LANA aplēsēm, saglabāsies 75% apjomā, kā arī varētu parādīties papildu ieguvums - pierobežas tirdzniecība ar Lietuvu.

Vēl viens ieguvums - mazinoties akcīzes nodoklim, samazināsies arī nelegālais tirgus, kas, savukārt, sniegs papildus 5% pārdošanas apjoma pieaugumu legālajam tirgum. «Tādējādi, pēc LANA prognozes, ieņēmumi no alkohola akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa 2019. gadā varētu sasniegt 385 miljonus eiro. Tas ir par sešiem miljoniem eiro mazāk nekā 2018. gadā, taču tiek saglabātas pierobežas darba vietas, Igaunijas tūristi turpina tērēt naudu Latvijā citām precēm un pakalpojumiem, un zaudējumi valsts budžetam ir daudz mazāki,» uzsver LANA izpilddirekors.

Jau pašlaik Latvija ierindojas starp valstīm ar visaugstāko akcīzes nodokļa likmi. «Pat samazinot akcīzes nodokli par 25% grādīgajiem dzērieniem, nominālā akcīzes nodokļa likme Latvijā būs augstāka nekā Vācijā, Austrijā, Polijā, Spānijā, Itālijā, Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā,» uzsver D. Vītols.

Šā gada 1. martā Latvijā tika paaugstināts akcīzes nodoklis alum, vīnam, degvīnam, konjakam un citiem alkoholiskajiem dzērieniem. Alus un vīna pudeles cena uz nodokļu rēķina pakāpās par pāris centiem, stiprāka alkohola - par aptuveni 40 centiem uz pudeli. Pretstatā cenu kritumam Igaunijā, Latvijā pēc gada alkoholiskie dzērieni, visticamāk, maksās vēl dārgāk, jo 2020. gada 1. martā gaidāms nākamais akcīzes nodokļa likmju kāpums šai produktu grupai. Vīnam, alum un alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir stiprāki par 15 grādiem, akcīze kāps vēl par aptuveni desmit procentiem.

Līdz ar to, kopš 2017. gada 1. marta līdz 2020. gada 1. martam akcīzes nodokļa likmes alum būs kāpušas par aptuveni 80 procentiem, bet vīnam un dzērieniem, kas ir stiprāki par 15 grādiem, - par aptuveni 40 procentiem.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā. Šobrīd tas ir aizliegts.

Ieviešot EM rosinātās izmaiņas, lielākie ieguvēji būtu Latvijas mazie alkoholisko dzērienu ražotāji, uzskata ministrija. Bieži vien mazo ražotāju produkcija netiek pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to produkciju ir ļoti grūti iegādāties un to komercdarbības attīstība ir apgrūtināta. Līdz ar šādu izmaiņu stāšanos spēkā tiks sekmēta Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamība, vienlaikus atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, kā arī sekmējot nozares attīstību.

Lai gan Latvijā šobrīd ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, EM secinājusi, ka esošā situācija liecina, ka ir tīmekļa vietnes, kurās tiek piedāvāta iespēja iegādāties alkoholiskos dzērienus arī internetā, apejot likuma aizliegumu un radot negodīgas konkurences priekšrocības pret pārējiem komersantiem. Turklāt praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā, un arī Latvijas iedzīvotāji bieži vien iegādājas alkoholiskos dzērienus internetā tieši no citām valstīm, tādējādi radot zaudējumus valsts budžetā no neiekasētā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa.

Lai tirgotu alkoholu internetā, tirgotājam būs jāsaņem speciāla atļauja (licence) Valsts ieņēmumu dienestā; pirkumiem tiks atļauts izmantot tikai bezskaidras naudas norēķinus; tirgotājam, izmantojot pieejamos personas identifikācijas līdzekļus, būs jāpārbauda pircēja identitāte un vecums un jāizpilda citi nosacījumi.

Tāpat alkohola tirgotājiem būs jāievēro arī citas jau šobrīd likumā noteiktās prasības un ierobežojumi, tajā skaitā aizliegums pārdot alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām, aizliegums alkoholiskos dzērienus pārdot laika posmā no pulksten 22.00 līdz 8.00. Lai nodrošinātu, ka alkoholiskie dzērieni netiek pārdoti neatbilstoša vecuma personām, pircēja vecuma pārbaudi paredzēts veikt divas reizes: iegādājoties alkoholiskos dzērienus un saņemot tos.

13. jūnijā likuma grozījumu projekts ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un par to ir aicinātas paust priekšlikumus visas ieinteresētās puses.