- Šie mēneši ir bijuši ļoti piesātināti, jo darāmo darbu ir daudz. Viens no būtiskākajiem jautājumiem bija siltumenerģijas tarifa samazināšana pilsētas iedzīvotājiem. Janvārī, stājoties amatā, pilsētā bija gandrīz pats lielākais tarifs valstī - maksu iedzīvotājiem rēķināja pēc formulas vairāk nekā 59,11 eiro par MWh. Mēnesi līdz tam tarifs bija vēl augstāks - pārsniedza 63,01 eiro. Iedzīvotājiem šāda situācija bija milzīgs slogs. Tāpēc mans pirmais izaicinājums bija rast risinājumus, lai samazinātu siltuma tarifu. Līdzās tam pilsētā virmoja negācijas par problēmām veselības nozarē, miljonu vērtiem sadārdzinājumiem gandrīz vai katrā celtniecības projektā un dažnedažādiem korupcijas riskiem ar atsevišķu uzņēmumu lobēšanas tendencēm, uzpūstiem politisko ielikteņu štatiem. Arī šie jautājumi ir manā uzmanības lokā.

- Tarifs strauji sadārdzinājās pagājušā gada vasarā, kad biržā pieauga dabasgāzes cena. Atšķirībā no daudzām citām pašvaldībām, kuru līgumi par dabasgāzes piegādēm tika slēgti par fiksētu cenu, Daugavpilī piegāžu cena fiksēta nebija. Nokavētas tika arī iepirkuma procedūras, un tarifa pieaugums savā ziņā ir nolaidības sekas. Kad siltumapgādes uzņēmums attapās un pārslēdza līgumu par piegādēm ar fiksētu cenu, dabasgāzes cena bija kritiski augsta, kas vēl vairāk pasliktināja lietu stāvokli. Pilsētas iedzīvotājiem šī kļūda izmaksāja prāvu naudiņu - esam aprēķinājuši, ka kopumā iedzīvotāji ir pārmaksājuši vismaz trīs miljonus eiro.

Mans uzdevums bija nekavējoties sākt siltumenerģijas tarifa stabilizēšanu, plānojot to ilgtermiņā. Veicām pārrunas ar piegādātājiem un organizējām iepirkumus, tāpēc jau martā noslēdzām līgumus par gāzes piegādēm ar ļoti izdevīgiem noteikumiem gan šim vasaras periodam, gan nākamajai apkures sezonai. Šīm aktivitātēm jau ir konkrēts rezultāts - šobrīd apkures tarifs ir otrs zemākais valstī - 44,59 eiro par MWh. Arī jaunajā apkures sezonā Daugavpilī būs viens no lētākajiem vai pats lētākais siltumenerģijas tarifs - 48,44 eiro par MWh.

- Samazinoties siltumapgādes tarifam, varējām pārskatīt arī mūsu iestāžu un kapitālsabiedrību budžetus. Siltumapgādes izdevumiem plānotajā sadaļā kopumā ietaupījām ap 300 tūkstošus eiro.

- Daugavpils vārds ne vienu vien reizi ir izskanējis privāto siltuma ražotāju - OIK koģenerācijas shēmu - kontekstā. Gada griezumā šie uzņēmēji piegādā iedzīvotāju vajadzībām vairāk nekā 52% no visas pilsētas patērētās siltumenerģijas.

Noslēgtie līgumi paredz, ka arī vasaras sezonā, kad mēs varētu iztikt ar savām siltuma ražošanas jaudām, kuras stāv dīkstāvē, siltumenerģija mums ir jāiepērk no iepriekšminētajām kompānijām. Šie ilgtermiņa līgumi, kuru darbības termiņš beidzas attiecīgi 2024. gadā un 2034. gadā, ir milzīgs slogs pašvaldībai, un pašlaik strādājam pie tā, lai rastu juridisku pamatojumu līguma nosacījumu pārvērtēšanai. Tomēr arī šajā lauciņā jau ir sasniegti pirmie rezultāti - uzņēmēji piešķir lielākas atlaides un piekrīt pārskatīt līgumus, piedāvājot pašvaldībai izdevīgākus noteikumus.

- Jaunās katlumājas būvniecībā plānojam investēt ap 15 miljonu eiro, no tiem ES līdzfinansējums sastāda aptuveni piecus miljonus eiro. Pēc katlumājas nodošanas ekspluatācijā uzņēmuma siltuma ražošanas kapacitāte būs pietiekama, lai atteiktos no privāto kompāniju pakalpojumiem.

- Viņu intereses mani satrauc vismazāk. Mūsu kapacitāte ir pietiekama, lai varam objektīvi izvērtēt, cik izdevīgi vai neizdevīgi noslēgts viens vai otrs līgums. Piešķirot par piegādāto siltumu papildu atlaides pašvaldībai, redzams, ka viņi vēlas izvairīties no iespējamas tiesvedības ar Daugavpils domi, lai šie līgumi netiktu anulēti pēc būtības, kad par tiem zināmas šaubas jau ir izteikuši gan Valsts kontrole, gan Iepirkumu uzraudzības birojs.

- Sakarā ar ES līdzfinansēto projektu tramvaju infrastruktūras un jaunu tramvaju iegādei - par Daugavpili daudz un plaši ir diskutēts. Tā kā jaunie tramvaji tiek ražoti Krievijā, daudz debatēts par to, vai ir ētiski pirkt tramvajus no valsts, kura iekļauta ES noteikto sankciju sarakstā. Tikmēr interesantākais ir tas, ka finansiālais atbalsts Daugavpilij no valdošo partiju puses ir tik liels, ka izslēdz citus risinājumus un Krievijas/Lietuvas piegādātāju piedāvātā cena bija viszemākā. Visas drošību sargājošās institūcijas un iesaistītās ministrijas atzina, ka konkrētie Krievijas uzņēmumi nav iekļauti sankciju sarakstā, tāpēc diskusija var būt tikai par morāli ētiskām kategorijām. Par to varam diskutēt, taču, kā jau minēju, valsts atbalsts šim nolūkam ir tik niecīgs, ka faktiski mums nemaz nedod iespēju citādi rīkoties.

Vienlaikus pašvaldība strādā pie tā, lai kliedētu jebkādas šaubas, ka vai nu kāds no uzņēmumiem, vai apakšuzņēmējiem varētu būt iekļauts sankciju sarakstā, kuru dēļ varētu rasties riski ES finansējuma saņemšanai. Aktīvi komunicējam gan ar CFLA, gan Valsts kasi un Satiksmes ministriju.

- Līdz ko radās aizdomas, ka Skanstes ielas tramvaja projekts tiks pārtraukts, mēs šo faktu neatstājām bez ievērības un cerīgi lūkojamies uz attiecīgo finansējumu. Jau esam sagatavojuši pieteikumu gan jaunu tramvaju iegādei, gan sliežu infrastruktūras rekonstrukcijai un jaunu maršrutu izbūvei. Ceram, ka izdosies Daugavpilij piesaistīt vismaz 10 līdz 15 miljonu eiro, kā rezultātā nākamajos iepirkumos mēs varētu pretendēt uz daudz kvalitatīvākiem tramvajiem, kuri ražoti Eiropā. Manuprāt, mums ir labas izredzes.

- Man personīgi spēļu zāles ir nepieņemas, un ir iesniegti priekšlikumi gan teritorijas plānojumā to ierobežošanai kā šķirai, gan uzsākām dokumentu gatavošanu jau atsevišķu spēļu zāļu slēgšanai sakarā ar sabiedriskās kārtības apdraudējumiem. Es zinu, kas tajās notiek - vēl studiju laikos, naktīs piestrādājot dažās no tām, redzēju, kā cilvēki nospēlē visu, kas ir viņiem un viņu ģimenēm. Tās tiek grūstas postā, un konkrētajā gadījumā tās ir daugavpiliešu ģimenes. Mani kā pašvaldības vadītāju tas neatstāj vienaldzīgu.

Tikmēr, arī neskatoties uz to, ka spēļu zāles kā biznesa ideja man nav pieņemamas pēc definīcijas, mēģinu atrast iespējas, kā saglābt vismaz 250 šīs nozares darbinieku. Ir skaidrs, ka spēļu zāles nedrīkst būt dzīvojamos rajonos, pie skolām, bērnudārziem. Tāpēc meklējam risinājumus, līdzīgi kā Rīgā, noteikt ierobežojumus, ka spēļu zāles var būt tikai augsta līmeņa (trīs līdz piecu zvaigžņu) viesnīcās, un šāda diskusija ar azartspēļu jomas pārstāvjiem mums jau ir notikusi. Jāpiebilst, un tas nav mazsvarīgs arguments, ka, veicot aptaujas, ir noskaidrots arī daugavpiliešu viedoklis, proti, vismaz 86% pilsētas iedzīvotāju vēlas slēgt visas spēļu zāles.

- Piekrītu, iedzīvotājiem patiesi ir svarīgas visas jomas, tostarp tūrisma un atpūtas infrastruktūra, tādēļ strādājam arī šajā virzienā. Pie Stropu ezera kļūst arvien skaistāk un ērtāk - plānojam pabeigt un labiekārtot promenādi trīs kilometru garumā gar ezera krastu, kas savieno divas iecienītas pilsētas pludmales. Šogad realizējam arī projektu, kas atstās iespaidu ne tikai uz Daugavpils, bet arī daudz plašāka reģiona tūrisma tendencēm - veidojam pontonu promenādi ezerā, kā arī izbūvēsim divus atklātos peldbaseinus ezerā. Tādējādi uz ūdens tiks izveidota 1400 kvadrātmetru liela infrastruktūra, kur sauļoties un peldēties. Sporta aktivitāšu cienītājiem jau ir izveidots viens no modernākajiem sporta laukumiem valstī, tikmēr vecākiem ar bērniem ir pieejami visdažādākie bērnu rotaļu laukumi.

- Šobrīd ir sākusies atļauju un licenču izsniegšana, lai mūsu viesiem būtu iespēja gan iznomāt velosipēdu, gan baudīt maltīti, gan aktīvi sportot, gan pārnakšņot. Esošajā teritorijā ir daudz pamestu ēku, kuru īpašnieki nesteidz tās apsaimniekot. Lai sakārtotu vidi un rastu vietu jaunu objektu būvniecībai, speram soļus arī piespiedu nojaukšanas virzienā. Kopumā interese par uzņēmējdarbību apkaimē ir ļoti jūtama - komersanti šeit saskata labu potenciālu un, redzot pašvaldības ieguldījumus, steidz to izmantot. Jau šobrīd ir pieejams gan kempings, gan bērnu rotaļu, sporta spēļu laukumi, vingrošanas rīki un citas lietas, kas atpūtu pie Stropu ezera padara ērtu un patīkamu.

- Pašvaldību Latvijā noteikti ir par daudz - to skaits un administratīvais slogs ir jāsamazina. Līdz ar jaunajām tehnoloģijām esošais administratīvais resurss ir pārāk liels, jo daudz var izdarīt interneta vidē, ar elektronisko parakstu un tamlīdzīgi. Apvienojoties lielā pašvaldībā, ir iespēja piesaistīt lielākus finanšu resursus un tos efektīvi plānot. Ja reformas rezultātā reģionā ieplūdīs vairāk finanšu resursu un samazināsies birokrātiskais mehānisms, cilvēkiem pakalpojumi kļūs pieejamāki un lētāki, tad kopumā es šo reformu atbalstu, taču viss slēpjas detaļās. Šobrīd nav redzami ekonomiskie aprēķini, tāpat nezinām, kāds būs pašvaldību izlīdzināšanas fonda mehānisms. Man ir svarīgi, lai apvienošanās rezultātā iedzīvotājiem nepieaugtu komunālo pakalpojumu tarifi, pakalpojumu pieejamība uzlabotos un pilsētai būtu iespēja augt un attīstīties. Tad šī reforma būs daugavpiliešu interesēs.